Austra Dāle

Austra Dāle;
ap 1930. gadu
Personīgā informācija
Dzimusi	1892. gada 23. jūnijā ; Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Latvija)
Mirusi	1972. gada 6. februārī (79 gadi); Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Tautība	latviete
Brāļi	Pauls Dāle
Dzīvesbiedrs	Atis Ķeniņš
Bērni	Gundars Ķeniņš-Kings, Agris Ķeniņš
Literārā darbība
Pseidonīms	Fiametta
Nodarbošanās	dzejniece
Valoda	latviešu
Augstskola	Latvijas Universitāte
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Austra Dāle (1892—1972) bija latviešu skolotāja un dzejniece.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1892. gada 23. jūnijā Rīgā namsaimnieka ģimenē, viņas vecākais brālis Pauls Dāle vēlāk kļuva par filozofu. Mācījās Maldoņa ģimnāzijā (1901—1910). Strādāja par skolotāju M. Milleres privātģimnāzijā Rīgā (1912—1914). 1911. gadā laikraksts "Latvija" publicēja viņas tulkoto Stendāla stāstu "Kastro klostera priekšniece", bet 1913. gadā — viņas dzejoli "Gavēņa laikā".

Pirmā pasaules kara laikā Austra Dāle devās bēgļu gaitās uz Maskavu, kur studēja vēsturi Maskavas Augstākajos sieviešu kursos un strādāja Maskavas latviešu bēgļu skolās. 1917. gadā kopā ar brāli atgriezās Latvijā, strādāja Valmieras ģimnāzijā, vēlāk Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijā (1919—1924). 1922. gadā iznāca viņas pirmais dzejoļu krājumos "Ēnu rotaļas", bet 1923. gadā Austra Dāle apprecējās ar skolotāju un politiķi Ati Ķeniņu.

Studēja Latvijas Universitātē, pēc kuras beigšanas izdeva vēsturisku apceri "Sievietes stāvoklis senā Ēģiptē" (1929). Pēc 1930. gada strādāja V. Olava komercskolā (1930—1936), bija žurnāla "Latviete" redaktore (1934—1940), šajā laikā publicēja daudz apcerējumu un recenziju par literatūru, kā arī dzejoļu krājumus "Dzīves dziesma" (1935) un "Vēju vēstis" (1937).

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūlijā viņas vīrs Atis Ķeniņš mēģināja "Tautas Saeimas" vēlēšanās izvirzīt Demokrātiskā bloka sarakstu, tādēļ septembrī tika apcietināts un 1941. gada 8. martā Ati Ķeniņu notiesāja un izsūtīja uz Akmoļinskas apgabalu. Vācu okupācijas laikā 1944. gadā Austra Dāle publicēja dzejoļu krājumu "Tāli gaisi", pēc Sarkanās armijas ienākšanas Rīgā 1944. gada novembrī no izsūtījuma atgriezās Atis Ķeniņš. Latvijas PSR laikā viņa pārsvarā nodarbojās ar atdzejošanu no krievu valodas (A. Puškina, N. Ņekrasova lirika, I. Turgeņeva romāns "Tēvi un dēli", 1949). Atis Ķeniņš par pretpadomju darbību tika otrreiz apcietināts un izsūtīts uz Kokčetavas apgabalu (1951—1955).

Neilgi pirms nāves iznāca viņas pēdējais dzejas krājums "Sanoši strauti" (1970). Mirusi 1972. gada 6. februārī Rīgā, apbedīta Rīgas Meža kapos.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejoļu krājumi "Ēnu rotaļas" (1922), "Dzīves dziesma" (1935), "Vēju vēstis" (1937), "Tāli gaisi" (1944), "Sanoši strauti" (1970) pārsvarā ir tradicionālā ritmikā veidoti īsi četrrindu pantu dzejoļi — romantiska kamerstila lirika, kurā pasteļtoņos tēlotas viegli rezignētas mirkļa un mūžības izjūtas un dzidrs intīmais pārdzīvojums.^[1]