Dobeles apriņķis

Dobeles apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859).

Dobeles apriņķa (līdz 1819. gadam Dobeles pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820).

Dobeles apriņķis (vācu: Kreis Doblen, krievu: Добленский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Jelgavas apriņķa ģeogrāfija

Dobeles apriņķa teritorijas pamatā guļ augšdevona dolomīts, smilšakmens un glūdas, bet zemes virsū tie redzami tikai dziļāko upju ielejās. Īsto zemes virsu ieņem glaciālie materiāli un to pārskalojumi; no tiem sastāv arī reljefa formas. Pēc reljefa formām un zemes virskārtas sastāva apriņķī var atšķirt trīs atšķirīgus apvidus: gala morēnu pauguraini rietumu malā, māla līdzenumu dienvidu daļā un un smilts līdzenumu ziemeļu daļā.^[1]

Kurzemes guberņas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dobeles apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas rezultātā, pārdēvējot Dobeles pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Doblen, Добленское гауптманство) par apriņķi^[2].

Līdz 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanai apriņķī bija viens miests (Kronflecken) un četri draudžu novadi:^[3]

Dobeles miests,
Jelgavas draudzes novads (Kirchspiel Mitau),
Dobeles draudzes novads (Kirchspiel Doblehn),
Mežmuižas draudzes novads (Kirchspiel Gränzhof),
Sesavas draudzes novads (Kirchspiel Sessau).

1912. gadā Dobeles apriņķī ietilpa 33 pagasti un 1 pilsēta:^[4]

Pagasti

Auru (Auermünde)
Bērzmuižas (Bershof)
Bramberģes (Brandenburg)
Bukaišu (Fockenhof)
Dobeles (Doblen)
Džūkstes (Siuxt)
Elejas (Elley)
Emburgas (Annenburg)
Garozes (Garrosen)
Jaunsvirlaukas (Neu-Bergfried)
Jēkabnieku (Jakobshof)

Kalnciema (Kalnzeem)
Kalnmuižas (Hofzumberge)
Kroņ-Vircavas (Würzau)
Lielplatones (Groß-Platon)
Lielsesavas (Groß-Sessau)
Lielvircavas (Groß-Würzau)
Līvbērzes (Lievenbersen)
Mežmuižas (Grenzhof)
Naudītes (Nauditen)
Ozolmuižas (Paulsgnade)
Penkules (Pankelhof)

Pēternieku (Peterhof)
Pienavas (Pönau)
Platones (Platon)
Sīpeles (Ziepelhof)
Svētes (Schwethof)
Šķibes (Alexandershof)
Tetelmindes (Tetelmünde)
Vecsvirlaukas (Alt-Bergfried)
Vilces (Wilzen)
Volguntes (Wolgund)
Zaļenieku (Grünhof)

Pilsēta

Jelgava (Mitau)

Topogrāfiskās kartes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dobeles apriņķa karte (Dobeles un Jelgavas apkārtne) (1915)
Dobeles apriņķa karte (Džūkstes un Kalnciema apkārtne) (1915)
Jelgavas apkārtnes karte (vāciski, 1917)

Latvijas Republikas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gada 31. maija Ministru kabineta sēdē pieņem rīkojumu Dobeles apriņķi pārdēvēt par Jelgavas apriņķi.^[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 14 337. sleja.
↑ А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.
↑ Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2021. gada 1. janvāris.
↑ Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912
↑ Ministru kabineta sēde Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Sargs — 1920.gada 2.jūnijs
Pēc citiem avotiem Dobeles apriņķi pārdēvēja par Jelgavas apriņķi jau 1889. gadā, tomēr līdz 20. gadsimta 20. gadu sākumam lietoja abus nosaukumus
Skatīt Latvijas Padomju enciklopēdija. — 5.2. sējums. — 29.lpp un Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона - т. Xa- 1893 - с. 815; доп. т. Ia - 1905 - с. 694 (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Митавский уезд (бывший Добленский) - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона - т. XIX - 1896 - с. 456—458 (krieviski)

[1] Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 14 337. sleja.

[2] А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.

[Bienenstamm1841-3] Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2021. gada 1. janvāris.

[4] Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912

[5] Ministru kabineta sēde Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Sargs — 1920.gada 2.jūnijs
Pēc citiem avotiem Dobeles apriņķi pārdēvēja par Jelgavas apriņķi jau 1889. gadā, tomēr līdz 20. gadsimta 20. gadu sākumam lietoja abus nosaukumus
Skatīt Latvijas Padomju enciklopēdija. — 5.2. sējums. — 29.lpp un Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона - т. Xa- 1893 - с. 815; доп. т. Ia - 1905 - с. 694 (krieviski)

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]