Austrijas Marija Luīze
| Marija Luīze Marie-Louise | |
|---|---|
 | |
| Francijas imperatore | |
|
Amatā 1810. gada 11. martā — 1814. gada 6. aprīlī | |
| Parmas hercogiene | |
|
Amatā 1814. gada 11. aprīlī — 1847. gada 17. decembrī | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1791. gada 12. decembrī Hofburgas pils, Vīne, Austrijas impērija  Austrija |
| Miršanas dati |
1847. gada 17. decembrī (56 gadu vecumā) Parma, Parmas hercogiste  Itālija |
| Apglabāts |
Kapucīņu kapenes, Vīne Austrija |
| Dinastija | Hābsburgu dinastija |
| Tēvs | Francis II Hābsburgs |
| Māte | Neapoles Marija Terēze |
| Dzīvesbiedrs(-e) |
Napoleons Adams Alberts fon Neipergs Šarls Renē de Bombells (Charles René de Bombelles) |
| Bērni | Napoleons II; no otrā vīra 2 meitas un dēls |
| Reliģija | katoļticība |
| Paraksts |
 |
Marija Luīze (franču: Marie-Louise), pilnā vārdā Marija Ludovika Leopoldina Franciska Terēze Jozefa Lūcija fon Hābsburga-Lotringene (vācu: Maria Ludovica Leopoldina Franziska Therese Josepha Lucia von Habsburg-Lothringen; dzimusi 1791. gada 12. decembrī, mirusi 1847. gada 17. decembrī), bija Austrijas imperatora Franča II meita un Napoleona otrā sieva.
Marija Luīze piedzima Vīnē, bija Austrijas imperatora Franča II un viņa otrās sievas Neapoles Marijas Terēzes vecākais bērns. Viņa uzauga laikā, kad Austrija gandrīz nepārtraukti karoja ar Franciju Napoleona karos, parasti neveiksmīgi.
Marijas Luīzes laulības tika noorganizētas pēc Piektās koalīcijas, kura ietilpa arī Austrija, sakāves un Šenbrunnas līguma noslēgšanas 1809. gada 14. oktobrī. Tā kā Napoleona pimajai sievai Žozefīnei de Boarnē nebija bērnu, 1810. gadā Napoleons no viņas šķīrās. 1810. gada 11. martā Marija Luīze bez paša Napoleona klātbūtnes tika salaulāta Vīnē, bet 1810. gada 1.—2. aprīlī — Parīzē.
1811. gada 20. martā pārim piedzima bērns — Napoleons II. 1812. gada maijā pirms Napoleona iebrukuma Krievijā Marija Luīze pavadīja Napoleonu līdz Drēzdenei. Pēc Napoleona sakāves Krievijā izveidojās Sestā koalīcija pret Napoleonu, kurā ietilpa arī Marijas Luīzes dzimtene Austrija, tomēr viņa saglabāja lojalitāti Napoleonam.
Pēc Napoleona sakāves un izsūtījuma uz Elbas salu Marija Luīze tika iecelta par Parmas hercogieni, kur viņa valdīja līdz savai nāvei 1847. gadā. Dēls Napoleons II tika viņai atņemts un izaudzināts Vīnē. Pati viņa vēl divreiz morgāniski apprecējās.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrijas Marija Luīze.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
 | Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Austriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Itāliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|