Pāriet uz saturu

Piektās koalīcijas karš (1809)

Vikipēdijas lapa
Piektās koalīcijas karš (1809)
Daļa no Napoleona kariem un Koalīcijas kariem
War of the 5th coalitionBattle of AbensbergBattle of Landshut (1809)Battle of EckmühlBattle of RatisbonBattle of Aspern-EsslingBattle of Wagram
War of the 5th coalition

No kreisās uz labo, no augšas uz leju:
Kaujas Abensbergas kauja, Landshutas kauja, Eksmīlas kauja, Rēgensburgas kauja, Aspernas-Eslingas kauja, Vagramas kauja
Datums1809. gada 10. aprīlis – 14. oktobris
Vieta
Centrāleiropa, Nīderlande
Iznākums franču uzvara
Teritoriālās
izmaiņas

Vairākas Austrijas Impērijas teritorijas nonāk citu valstu pārvaldē:

Karotāji

Piektā Koalīcija:

Pretošanās kustības

Francijas Pirmā impērija

Komandieri un līderi
Valsts karogs: Francija Napoleons I
Flag of Bavaria (striped) Maksimiliāns I Jozefs
Frīdrihs Augusts I Vetīns
Žeroms Bonaparts
Frederiks Augusts I
Juzefs Poņatovskis
Ežēns de Boarnē
Joahims Mirats
Luijs Bonaparts
Valsts karogs: Krievijas Impērija Aleksandrs I
Spēks

283 400 kopā lauka armijā (neskaitot 314 810 papildu karavīrus rezervē, garnizonu)[1]

39 000 Britu karavīri[2]
275 000[3]
40 000–50 000 Krievu karavīri[4]
Zaudējumi

170 000[5]

  • 90 000 nogalināti un ievainoti
  • 80 000 sagūstīti

140 000[5]

  • 30 000 nogalināti
  • 90 000 ievainoti
  • 20 000 sagūstīti

Piektās koalīcijas karš (franču: Guerre de la cinquième coalition, 1809) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju. Piektajā koalīcijā pret Napoleona vadīto armiju 1809. gadā iesaistījās Austrijas Impērija, Apvienotā Karaliste, Portugāles Karaliste, Spānijas Karaliste, Sicīlijas Karaliste un Sardīnijas Karaliste. Francijas impērijas pusē karoja tās vasaļvalstis Varšavas hercogiste, Holandes Karaliste, Itālijas Karaliste, Neapoles Karaliste, kā arī Reinas konfederācija un Šveice.

Laikā, kad Napoleona armija iebruka Spānijā, Austrijas Impērijas ķeizars 1809. gada 9. aprīlī pieteica karu Francijai un iebruka Itālijā un Polijā. Austrijas cerības uz plašu tautas sacelšanos pret franču virsvaru vācu zemēs nepiepildījās. Ap 90 000 karavīru lielā Napoleona armija 13. maijā iegāja Vīnē un 6. jūlija kaujā pie Vagramas sagrāva Piektās koalīcijas spēkus. 14. oktobrī Austrija un Francija Šēnbrunnā noslēdza miera līgumu.

Savukārt Krievijas Impērijas armija 1808. un 1809. gadā sakāva Zviedrijas karaspēku un iekaroja Somiju.

Galerija

[labot | labot pirmkodu]

Piektās koalīcijas kara statistika

[labot | labot pirmkodu]
Valsts Iedzīvotāju skaits 1809. gadā Karavīri Nogalināti vai miruši no ievainojumiem
Francijas Pirmā impērija29 200 000200 000 un 430 lielgabali31 000
Krievijas Impērija41 190 40070 0008
Neapoles Karaliste4 950 000
Holandes Karaliste2 191 000
Varšavas hercogiste2 600 000
Reinas Konfederācija11 000 000
Šveice1 500 000
Kopā92 631 400 345 000
Austrijas Impērija21 100 000560 000 un 790 lielgabali
Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste11 750 00040 0004066
Spānija11 400 000
Kopā44 250 000
Kopā188 322 400

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. Gill, John H. (2008a). 1809: Thunder on the Danube; Volume I: Abensberg. London: Frontline Books. ISBN 978-1-84832-757-3.
  2. Bamford, Andrew (2013). Sickness, Suffering, and the Sword: The British Regiment on Campaign, 1808–1815. Norman, Oklahoma: University of Oklahoma Press. ISBN 978-0-8061-8932-1.
  3. Chandler, David G. (1995) [1966]. The Campaigns of Napoleon. New York: Simon & Schuster. ISBN 0-02-523660-1.
  4. Gill, John H. (2010). 1809: Thunder on the Danube; Volume III: Wagram and Znaim. London: Frontline Books. ISBN 978-1-84832-547-0.
  5. 1 2 Bodart, Gaston (1916). Losses of Life in Modern Wars. Oxford: Clarendon Press. ISBN 978-1371465520.

Piezīmes

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 4 Mikaberidze 2020, 309. lpp norāda, ka koalīcijas locekļu, izņemot Austriju, ieguldījums bija "diezgan nomināls". Englund 2004, 345. lpp raksta, ka "vienīgā reālā koalīcija, kas tika izveidota šajā nominālajā piektajā karā ar šādu nosaukumu, bija koalīcija, ko Francija izveidoja pret nelaimīgo Austriju; tajā bija galvenās Vācijas valstis un Itālija."
  2. sacelšanās pret Reinas konfederāciju
  3. sacelšanās pret Bavāriju
  4. sacelšanās pret Franciju Ilīrijā
  5. sacelšanās pret Itālijas Karalisti

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]