Azelaīnskābe
| Azelaīnskābe | |
|---|---|
 Azelaīnskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C9H16O4 |
| Molmasa | 188,23 g/mol |
| Blīvums | 1251 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 106,5 °C |
| Viršanas temperatūra | 287 °C pie 100 mmHg |
Azelaīnskābe (nonāndiskābe, 1,7-heptāndikarbonskābe, HOOC–(CH2)7–COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm. Azelaīnskābes sāļus un esterus sauc par azelainātiem. Azelaīnskābe ir kristāliska viela (bezkrāsaini adatveida kristāli), kas pavisam nedaudz šķīst ūdenī.
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Azelaīnskābi producē rauga sēnīte Malassezia furfur, kas atrodama uz cilvēka ādas.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Var iegūt no rīcineļļas, apstrādājot to ar slāpekļskābi (no tā cēlies azelaīnskābes nosaukums - grieķu: a - ne, zoe - dzīvs, t.i. nedzīvs; slāpeklis, elaion - eļļa). Azelaīnskābi viegli iegūt, ozonējot oleīnskābi:
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lieto polimēru (poliamīdu, poliesteru, poliuretānu) iegūšanai. Alumīnija azelainātu lieto kā siloksāna smērvielu biezinātāju. Azelaīnskābei ir labvēlīga ietekme uz ādas augšanu, kā arī antibakteriāla iedarbība.
| ||||||||