Reinholds Šmēlings

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Reinholds Georgs Šmēlings
Reinhold Schmeling.jpg
Dzimis 1840. gada 14. novembrī
Rīga, Vidzemes guberņa
Miris 1917. gada 17. oktobrī
Rīga, Vidzemes guberņa
Tautība Vācbaltietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Pēterburgas Mākslas akadēmija
Mākslas virziens eklektisms, jūgendstils
Slavenākie darbi Rīgas "sarkanās skolas", Sarkanie spīķeri, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vecākās ēkas
Atbalstītāji Ludvigs Bonštets

Reinholds Georgs Šmēlings (vācu: Reinhold Georg Schmaeling, 1840-1917) bija Rīgas pilsētas arhitekts (1879—1915), kurš Rīgas arhitektūras vēsturē ievērojams ar savu īpatnējo sarkano ķieģeļu arhitektūras stilu. Pēc viņa projektiem Rīgā uzceltas gandrīz 100 ēkas, tai skaitā 25 skolas, 3 slimnīcas, 5 ugunsdzēsēju depo, 2 tirgi, naktspatversmes, bērnudārzi, administratīvās ēkas, kultūras iestādes, sporta un kulta celtnes, kazarmas un dzīvojamās ēkas, kas ir neatņemama mūsdienu Rīgas vides tēla sastāvdaļa.[1] Šmēlings ir viens no Latvijas kultūras kanonā iekļautajiem arhitektiem.[2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reinholds Šmēlings ir dzimis Rīgā 1840. gada 14. novembrī. Pamatizglītību ieguvis kādā privātā pamatskolā. 1854. gadā viņš uzsāka studijas Pēterburgas Tehnoloģiskajā institūtā, bet bija spiests tās pārtraukt. 1858. gadā viņš turpināja studijas Pēterburgas Mākslas akadēmijas Arhitektūras nodaļā. Līdztekus studijām viņš 1860.—1862. gadā strādāja profesora Ludviga Bonšteta (Ludwig Bohnstedt) arhitekta birojā, kurš cita starpā bija arī Rīgas pilsētas teātra (tagad Latvijas Nacionālās operas) ēkas projekta autors. 1868. gadā viņš pabeidza mākslas studijas ar lielo zelta medaļu, kas deva iespēju no 1868. līdz 1872. gadam papildus studēt arhitektūru Vācijā, Itālijā un Francijā. 1869. gadā viņš apprecējās ar Mariju Evelīnu fon Tīzenhauzeni.

1873. gadā Šmēlings kļuva par Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķi, strādāja pie ēku projektiem Pēterburgā un Krimā, bet kopš 1877. gada atkal Pēterburgā. Viņš vadīja Krievijas paviljona iekārtošanu pasaules izstādē Vīnē.

1879. gadā Šmēlings atgriezās Rīgā un kļuva par pilsētas arhitektu. Viņa vadībā tika izstrādāts jauns pilsētas attīstības plāns, kurā tika noteiktas jaunbūvējamo baznīcu, skolu, administratīvo iestāžu, kazarmu, noliktavu, tirgu, lopkautuves un citu publisko ēku un saimniecisko būvju atrašanās vietas.[3]

Rīgas pilsētas arhitekta galvenais uzdevums bija nodrošināt projektus jaunbūvēm, kuras cēla par pilsētas līdzekļiem. No 1885. līdz 1887. gadam Šmēlinga vadībā atjaunoja un rekonstruēja izdegušo Vācu teātri (tagad Nacionālā opera), piebūvējot katlumāju un elektrocentrāli. Savas darbības Rīgas perioda sākumā viņš turpināja veidot ēku fasādes eklektisma neorenesanses stilistikā, ko bija lieliski apguvis savā Itālijas arhitektūras studiju laikā. Šajā stilā uzcelts arī paša Šmēlinga nams Dzirnavu ielā 60 (1892) un Džeimsa Armitsteda Bērnu slimnīca Vienības gatvē 45 (1895-1899).

No 1882. gada Šmēlinga celtnēs parādās arī eklektisma paveida — tā sauktā „ķieģeļu stila” elementi, kam raksturīgas neapmestu ķieģeļu fasādes ar mūrī veidotām arhitektoniskās apdares detaļām un dzegām. Astoņdesmito gadu vidū tapa ugunsdzēsēju depo Ludzas ielā 24 (tagad pārbūvēts), Maskavas ielā 3, Matīsa ielā 9 un Akmeņu ielā 17, vēlākajos gados vairākas pamatskolas (1901-1908) un Rīgas Pilsētas slimnīcas slimnīcas galvenā ēka Bruņinieku ielā 5 (1906—1907) un ambulance (1909). Pēc viņa projekta uzcēla arī divus jaunus paviljonus garīgi slimo iestādē Sarkankalnā, Duntes ielā 12/22 (tagad — Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, 1905).

Sākot ar 1908. gadu Šmēlings ēku apdarē sarkano ķieģeļu virsmas kombinē ar gaiši apmestiem laukumiem. Šai stilistikai nav tiešu analogu vēsturē, ēku mākslinieciskais veidols ir racionāls un atbilst jūgendstila radošās metodes principiem, tāpēc šī sarkani-baltā stilistika faktiski ir racionālistisks jūgendstila formālais paveids. Varena sarkani-baltās stilistikas simfonija ir Rīgas pilsētas 2. slimnīca (tagad - Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca) Pilsoņu ielā 13 (1908—1915)[1]

Reinholds Šmēlings aizgāja pensijā 1915. gadā. Miris 76 gadu vecumā Pirmā Pasaules kara laikā 1917. gada 17. oktobrī. Apglabāts Rīgas Lielajos kapos.

Pazīstamākie projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Policijas pārvaldes ēka Teātra un Kārļa ielas stūrī (1889—1891).
Rīgas pilsētas 2. slimnīca.

19. gadsimta nogalē būvētās ēkas projektētas eklektisma stilā ar neorenesanses iezīmēm. 19. un 20. gadsimta mijā celtās ēkas veidotas tā sauktajā „ķieģeļu gotikas stilā”, bet pēc 1908. gada celtās ēkas projektētas racionālistiskā jūgendstila manierē, ēku fasāžu apdarē izspēlējot sarkano ķieģeļu un gaiša apmetuma virsmu kontrastus.[4]

Neorenesanses stila eklektika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Krievu drāmas teātra ēka (tolaik — akciju sabiedrība "Улей", 1880);
  • Pamatskolas "Rīdze" ēka (tolaik — Pilsētas meiteņu skola) Krišjāņa Valdemāra ielā 2 (1881—1884);
  • Grebenščikova vecticībnieku draudzes nespējnieku nams Maskavas ielā 116 (1883);
  • Rīgas Ļeva Tolstoja krievu vidusskolas (tolaik — Pilsētas pamatskolas) ēka Krišjāņa Barona ielā 71 (1883);
  • Rīgas Valda Zālīša pamatskolas (tolaik — Pilsētas pamatskolas) ēka Kalpaka bulvārī 8 (1884);
  • Policijas pārvaldes nams Aspazijas bulvārī 7 (1889—1891);
  • Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (tolaik — Džeimsa Armitsteda bērnu slimnīca, 1895—1912), stilu evolūcija no neorenesanses līdz racionālistiskam vēlajam jūgendstilam.[5]
  • īres nami Aspazijas bulvārī 32 (1881), Krišjāņa Barona ielā 88 (1883), Daugavgrīvas ielā 7 (1887), Jaunielā 15 (1888), Kalēju ielā 8 (1891), Maskavas ielā 172 (1891), Dzirnavu ielā 60 (1892), Pulkveža Brieža ielā 20 (1894), Torņakalna ielā 16 (1895), Bruņinieku ielā 35 (1896), Stabu ielā 74 (1893—1898), Skolas ielā 36a (1899).

„Ķieģeļu stila” eklektika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • ugunsdzēsēju depo Ludzas ielā 24, Maskavas ielā 3, Matīsa ielā 9 un Akmeņu ielā 17 (1880. gadu vidus);
  • ebreju lūgšanu nams Stabu ielā 63 (1899);
  • Āgenskalna Valsts ģimnāzijas (tolaik — Pilsētas 4. pamatskola) ēka Lavīzes ielā 2a (1901), Pilsētas pamatskola Skrindu ielā 1. (1902—1903)
  • Matīsa tirgus (1902);
  • Rīgas pilsētas 1. slimnīca Bruņinieku ielā 5 (1902—1906), slimnīcas galvenā ēka un četras citas ēkas;
Reinholda Šmēlinga projektētā skolas ēkas (Gaujas iela 23) fasādes skice (1911).

Racionālistiskais jūgendstils[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (tolaik - Rīgas pilsētas 2. slimnīca, 1908-1915);
  • Ugunsdzēsēju depo Hanzas ielā 5 (1909);
  • Āgenskalna tirgus Nometņu ielā 64 (1911);
  • t.s. "sarkanās skolas" (1908—1914) — Augusta Deglava ielā 3, Šarlotes ielā 8, Hāmaņa ielā 2a, Gaujas ielā 23, Bruņinieku ielā 24a, Telts ielā 2a, Baltajā ielā 10, Raņķa dambī 1, Krimuldas ielā 2a, Zeļļu ielā 4, Kalnciema ielā 118, Patversmes ielā 20, Slāvu ielā 2 un Bruņinieku ielā 28.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Jānis Krastiņš. "Reinholds Georgs Šmēlings. Rīgas pilsētas arhitekts".
  2. «Reinholds Šmēlings (1840-1917)». Skatīts: 2013. gada 17. martā.
  3. Agthe A., Stegmann R. Programm für die allgemeinen Bebauungsplan des engeren Stadtgebiets // Bericht über den Haushalt und Vewaltung der Stadt Riga für das Jahr 1885. — Riga, 1886. — S. 458.
  4. Jānis Krastiņš. "Reinholds Šmēlings. Rīgas pilsētas arhitekts"
  5. Krastiņš J. Reinholds Šmēlings un Rīgas sabiedriskās ēkas 19. un 20. gadsimta mijā // RTU zinātniskie raksti. 10. sēr., Arhitektūra. - 2. sēj. (2008), 50.-71. lpp.