Baltā ziemene
| Baltā ziemene Flammulina fennae | |
|---|---|
 Baltās ziemenes Rīgas centrā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Apakšnodalījums | Agaricomycotina |
| Klase | Himēnijsēnes (Agaricomycetes) |
| Apakšklase | Agaricomycetidae |
| Kārta | Atmateņu rinda (Agaricales) |
| Apakškārta | Vīteņu apakšrinda (Marasmiineae) |
| Dzimta | Fizalakriju dzimta (Physalacriaceae) |
| Ģints | Ziemenes (Flammulina) |
| Suga | Baltā ziemene (A. fennae) |
 Baltā ziemene Vikikrātuvē | |
Baltā ziemene (Flammulina fennae) ir Latvijā reti sastopama ziemeņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Taksonomija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsturiski uzskatīta par koši dzeltenās un vēsākā laikā augošās samtainās ziemenes bālo formu Flammulina velutipes var. fennae, tomēr 1983. gadā izdalīta kā patstāvīga suga.[1]
Sēnes apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Cepurīte: sākumā izliekta, vēlāk plakana ar vāju pauguru. Krāsa centrā dzeltenbrūna, malas no baltām līdz dzeltenbrūnām, reti ar sarkanbrūniem plankumiem. Uz vecumu cepurīte kļūst gaišāka.[2] Mitrā laikā ar caurspīdīgi rievotu malu, gluda, mitrā laikā lipīga, sausā — spīdīga. Platums līdz 5 cm.
- Mīkstums: balts, cepurītes vidū dzeltenīgs, ar augļu vai sveķu smaržu un maigu garšu, sākumā stingrs, vecumā porains.
- Lapiņas: elastīgas, sākumā ciešas, vecumā retas, baltas līdz bālā krēmkrāsā, bojājumu vietās bieži sarkanbrūni plankumi.
- Kātiņš: vārpstveidīgs, elastīgs, sīksts, blīvs līdz dobam, augšdaļā bāli dzeltenīgs, virzienā uz leju pakāpeniski kļūst sarkanīgi brūns līdz melngans, samtains. Garums ļoti mainīgs, no 2,5 līdz 12 cm, resnums 0,1—1 cm.
- Sporas: eliptiskas, iegareni eliptiskas vai cilindriskas, gludas, bezkrāsainas, birumraksts balts, amiloīdas, izmēri 6—7,5/4—4,5 µm.[3][4]
Augšanas apstākļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saprotrofs, aug pa vienai (reti) vai lielos ceros (līdz 100 eksemplāriem kopā), uz augsnē iegremdētas lapu koku koksnes[5] vai tieši uz celmiem,[3] ļoti reti uz dzīviem kokiem. Bieži aug pilsētās un citās atklātās vietās. Atradnes novērotas visā pasaulē, tomēr galvenokārt Eiropā.[6] Arī Eiropā tiek uzskatīta par retu un, piemēram, Čehijā iekļauta Sarkanajā grāmatā.[5] Latvijā aug galvenokārt septembrī.[2]
Barības vērtība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laba ēdamā sēne, cepama bez novārīšanas, taču daļa avotu iesaka blanšēšanu.[2] Kātiņu sīkstuma dēļ lieto parasti tikai cepurītes.
Līdzīgās sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziemenes var sajaukt ar līdzīgi ceros augošajām celmenēm un parasti neēdamajām sērsēnēm, kurām nav ziemenēm raksturīgā tumšā kātiņa un lapiņas parasti ir krāsainas. Ēdamā dūmainā sērsēne ir ar dzeltenīgu cepurīti, bet gaišu kātiņu un pelēcīgām lapiņām, neēdamā ķieģeļsarkanā sērsēne ar zilpelēkām lapiņām. Līdzīgi ceros var augt arī dažādas vērdiņsēnes, kurās savulaik ieskaitīja arī ziemenes, un citas sēnes.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Bas, C. 1983. Flammulina in western Europe. Persoonia. 12(1):51-66
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Fungi.lv». Skatīts: 2022. gada 5. oktobrī.
- ↑ 3,0 3,1 Mycobank
- ↑ «Sugu enciklopēdija: Baltā ziemene». Skatīts: 2022. gada 5. oktobrī.
- ↑ 5,0 5,1 Ondrej Zicha; ondrej.zicha(at)gmail.com. «BioLib: Biological library». www.biolib.cz. Skatīts: 2022-10-05.
- ↑ GBIF atradņu karte
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltā ziemene.- Index Fungorum
- Mycobank
- NCBI Nucleotide
- Latvijā atrasto sēņu sugu saraksts