Pāriet uz saturu

BluOr Bank

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Baltikums Bank)
BluOr Bank AS
Tips Akciju sabiedrība
Darbības joma Finanses
Dibināts 2001. gada 22. jūnijā
Dibinātājs AS «Baltikums Investīcijas»
Galvenais birojs Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Galvenās personas Aleksandrs Peškovs; Sergejs Peškovs; Andrejs Kočetkovs; Oļegs Čepuļskis
Iestādes vadītājs Dmitrijs Latiševs
Produkti finanšu pakalpojumi
Darbinieki 260 (uz 2025.g. oktobri)
Tīmekļa vietne bluorbank.lv

BluOr Bank AS (agrākie nosaukumi: BlueOrange Bank, Baltikums Bank, Baltikums) ir Latvijas banka. Tā ir dibināta 2001. gadā. Bankas centrālais birojs atrodas Rīgā.

BluOr Bank lielākais akcionārs ir AS BBG, un patiesie labuma guvēji ir Aleksandrs Peškovs, Sergejs Peškovs, Andrejs Kočetkovs.[1]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Logotips no 2017. līdz 2022. gadam

Banka tika dibināta 2001. gada 22. jūnijā kā akciju komercbanka «Baltikums».[2] To dibināja AS «Baltikums Investīcijas», kam tobrīd jau piederēja apdrošināšanas uzņēmums «Baltikums». 2011. gada jūnijā, īsi pirms bankas 10 gadu jubilejas, banka mainīja nosaukumu uz Baltikums Bank.[2] 2017. gada janvārī banka paziņoja, ka turpmāk strādās ar BlueOrange zīmolu,[3] bet 2017. gada septembrī banka mainīja arī savu juridisko nosaukumu uz BlueOrange Bank.[2]

2018. gada februārī BlueOrange uzstāda Latvijā pirmos bezkontakta karšu bankomātus.[4][5][6] 2018. gada maijā BlueOrange kļūst par pirmo online banku Latvijā.[7] Online jeb attālinātā identifikācija nozīmē, ka klientam nav jādodas uz bankas filiāli, lai atvērtu kontu. Klienta identifikācija klātienē tiek aizstāta ar video-sarunu. Visa pārējā komunikācija (dokumentu, karšu sūtīšana) notiek elektroniski un pa pastu.[8]

2018. gada septembrī klientiem izmantošanai kļūst pieejama arī Baltijā lielākā seifu glabātava.

2018. gadā BlueOrange kā bankas prioritāro virzienu nosaka atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Banka kreditē uzņēmumus, kuri darbojas rūpniecībā, tirdzniecībā, loģistikā, lauksaimniecības produkcijas eksportā. Bankas vēsturiskā specializācija ir kuģniecības un tirdzniecības finansēšana.[9][10]

2021. gada decembrī saskaņā ar FKTK padomes 21.12.2021. lēmumu banka ir ierindota starp piecām sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm Latvijā.[11]

2022. gada 21. martā banka tika pārdēvēta par BluOr Bank AS.[1]

Darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Finanšu rādītāji 2024. gada 31. decembrī:

• Peļņas rādītājs: 17,9 miljoni EUR

• Likviditātes rādītājs: 156,28 %

• Kapitāla atdeve (ROE): 20,03 %

• Aktīvu atdeve (ROA):1,83 %

• Pašu kapitāls: 122,4 miljoni EUR

• Aktīvi: 1,049 miljards EUR

BluOr Bank ir iekļauta Latvijas 500 lielāko uzņēmumu vidū[12] un ierindojas lielāko TOP-6 banku vidū Latvijā pēc aktīvu apjoma.[13] Tāpat BluOr Bank ir iekļauta Latvijas 101 vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, 2025. gadā ieņemot 69. vietu, kas ir kāpums no 89. vietas iepriekšējā gadā.[14]

2021. gada decembrī, saskaņā ar FKTK padomes 21.12.2021. lēmumu, banka tiek ierindota piecu sistēmiski nozīmīgu finanšu iestāžu vidū Latvijā.[15]

Sociālā atbildība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai apliecinātu bankas kā sociāli atbildīga uzņēmuma darbību sabiedriski nozīmīgu mērķu sasniegšanā, 2013. gada decembrī banka nodibināja labdarības fondu.[16] Labdarības fonds BeOpen ir neatkarīga sabiedriska organizācija, kuras galvenā darbības joma ir labdarība un atbalsts sociāli neaizsargātākajai sabiedrības daļai un bērniem ar īpašām vajadzībām. BeOpen darbojas uz statūtu pamata atbilstoši fonda noteiktajām vadlīnijām un definētajām prioritātēm. Organizācijai ir Sabiedriskā labuma statuss.[17]

2017. gada 13. jūnijā Lucavsalā atklāta jauna izzinoša atpūtas vieta, kas ir BluOr Bank un labdarības fonda BeOpen dāvinājums Rīgas pilsētai, tās iedzīvotājiem un viesiem. BluOr Bank katru gadu turpina papildināt atpūtas vietu ar jauniem stādījumiem.[18]

2018. gadā banka finansiāli atbalsta dokumentālās filmas un izstādes “Izgaismot Latviju” veidošanu, kas ir kultūrvēsturiska un dokumentāla liecība par noieto ceļu apkārt Latvijai 1836 kilometru garumā. 2018. gada 21. jūnijā akcijas “Izgaismot Latviju” ietvaros Latvija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kuras iedzīvotāji par godu valsts simtgadei to apgājuši apkārt. Filma un izstāde ir bankas un Imanta Ziedoņa muzeja dāvinājums Latvijas valstij tās simtgadē.[19]

Lai sekmētu profesionālu IT speciālistu sagatavošanu Latvijā, banka 2019. gada 24. aprīlī pievienojas Finanšu nozares asociācijas atbalstam, nodrošinot stipendijas[20] talantīgākajiem Baltijas IT līderības bakalaura programmas “Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas” studentiem. Studiju programmu organizē Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) sadarbībā ar Bufalo Universitāti (ASV).[21][22]

Lai veicinātu talantīgu un mērķtiecīgu jauno cilvēku izaugsmi, kas ar savu aizrautību nes Latvijas vārdu pasaulē, banka 2020. gada 25. februārī piešķīra speciālbalvu “Lielās mūzikas balvas 2019” kategorijas “Gada jaunais mākslinieks” laureātam tālākajai profesionālajai izglītībai. “Lielā mūzikas balva” ir Latvijas valsts augstākais apbalvojums mūzikā.[23]

Veicinot Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, BluOr Bank finansiāli atbalsta Krišjāņa Barona un citu latviešu sarakstītās grāmatas “Mūsu Tēvzemes aprakstīšana”,[24] kas ir viena no pirmajām ģeogrāfijas grāmatām Baltijas reģionā, pārizdošanu latviešu valodā 2020. gadā un izdošanu angļu valodā “A Description of Our Homeland” 2021. gadā. Grāmatu angļu valodā izdevēji ir nosūtījuši 200 UNESCO valstu bibliotēkām.[25]

Lai saglabātu un koptu Latvijas kultūras mantojumu, BluOr Bank ir atbalstījusi ainavu glezniecības lielmeistara Vilhelma Purvīša dzimto māju ābeļdārza atjaunošanu, veicinot sabiedrības interesi par nacionālās mākslas tradīcijām un Purvīša radošo mantojumu.[26]

Ar mērķi uzlabot bērnu veselības aprūpes kvalitāti un sekmēt sabiedrības labklājību, BluOr Bank 2024. gadā ir atbalstījusi Bērnu slimnīcas fonda labdarības akciju “Eņģeli pār Latviju” un finansējusi jaunas iekārtas iegādi Bērnu slimnīcas Acu slimību klīnikai.[27]

Lai veicinātu sabiedrības iesaisti vides sakopšanā un ilgtspējīgas dzīves vides veidošanā, BluOr Bank 2024. gadā ir atbalstījusi Lielās talkas norisi Latvijā, sekmējot kopīgu atbildību par tīrāku un sakoptāku valsti.[28]

Atzinības raksti un balvas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • BlueOrange atbalstītais Imanta Ziedoņa muzeja projekts — ceļojošā kinoizstāde “Izgaismot Latviju” saņem Latvijas Muzeju biedrības balvu — Gada izstāde 2019.[29]
  • BlueOrange līdzfinansētais darījums iegūst Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu.[30]
  • Atzinība pasūtītājam par veiksmīgi novadītu projektu, atjaunojot ēku Jēkaba ielā 2, Rīga.[31]
  • BlueOrange atpūtas vieta Lucavsalā[32] — “Ilgtspējīgākais projekts 2017”.[33]
  • Gaismas festivāla "Staro Rīga — 2017" atzinība.[34]
  • BluOr Bank atbalstītais Krišjāņa Barona un citu latviešu sarakstītās grāmatas “Mūsu Tēvzemes aprakstīšana” izdevums latviešu un angļu valodās ir saņēmis zelta[35] un sudraba[36] godalgas kategorijā “Dizains” un Starptautiskās Muzeju padomes balvu.[37]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1 2 BlueOrange Bank mainījusi nosaukumu LETA, 22.03.2022
  2. 1 2 3 «BlueOrange Bank, AS». Firmas.lv. Skatīts: 2018. gada 9. aprīlī.
  3. ↑ «'Baltikums Bank' turpmāk strādās ar zīmolu 'BlueOrange'». Delfi. 2016. gada 15. decembrī. Skatīts: 2018. gada 9. aprīlī.
  4. ↑ «FOTO: BlueOrange Bank uzstāda Latvijā pirmos bezkontakta karšu bankomātus». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2020-02-07.
  5. ↑ «Latvijā sāk uzstādīt pirmos bezkontakta karšu bankomātus». skaties.lv. Skatīts: 2020-02-07.
  6. ↑ «BlueOrange uzstāda Latvijā pirmos bezkontakta karšu bankomātus». www.blueorangebank.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-07. Skatīts: 2020-02-07.
  7. ↑ «BlueOrange kontu Latvijā turpmāk varēs atvērt arī attālināti». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2020-02-07.
  8. ↑ «Lai atvērtu bankas kontu, vairs nekur nav jābrauc. Dari to internetā!». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2020-02-07.
  9. ↑ LETA. «Banku jaunais biznesa modelis: ielauzties vietējo uzņēmumu kreditēšanas tirgū». delfi.lv (latviešu), 2019-10-09. Skatīts: 2020-02-07.
  10. ↑ «Trīs bankas maina darbības virzienu – no nerezidentiem uz Baltijas un ES tirgu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-07.
  11. ↑ «Sistēmiski nozīmīgas iestādes». 2022-06-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-06-29. Skatīts: 2023-04-25.
  12. ↑ «TOP 500 | Latvijas 1000 lielākie uzņēmumi 2019 | Dienas Bizness HUB». www.dbhub.lv. Skatīts: 2020-02-13.
  13. ↑ «Nozares dati». Finance Latvia (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-04-20. Skatīts: 2020-02-13.
  14. ↑ «Latvijas vērtīgākie uzņēmumi 2025». TOP101.lv. Prudentia un Nasdaq Riga. 2025. Skatīts: 2025-11-06.
  15. ↑ «Sistēmiski nozīmīgas iestādes». FKTK (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-06-29. Skatīts: 2022-07-12.
  16. ↑ «firmas.lv».
  17. ↑ «Labdarības fonda BeOpen mājas lapa». www.beopen.lv. Skatīts: 2020-02-07.
  18. ↑ «Lucavsalā atklāts jauns vides objekts». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2022-07-21.
  19. ↑ «Ziedoņa muzejs». www.ziedonamuzejs.lv. Skatīts: 2020-05-20.
  20. ↑ «Piešķirtas BITL stipendijas» (lv-LV). Skatīts: 2020-05-20.[novecojusi saite]
  21. ↑ «Piešķirtas BITL stipendijas» (lv-LV). Skatīts: 2020-05-20.[novecojusi saite]
  22. ↑ «https://www.bitl.lv/» (lv-LV). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-19. Skatīts: 2020-05-20.
  23. ↑ «Lielo mūzikas balvu par izcilu sniegumu saņēmis LNSO». www.diena.lv. Skatīts: 2020-05-20.
  24. ↑ Krišjānis Barons and other Latvians "A Description of Our Homeland". Atjaunināts: 2022-07-21
  25. ↑ «Atkārtoti izdota Krišjāņa Barona grāmata «Mūsu tēvzemes aprakstīšana». Stāsta Ziedoņa muzeja vadītāja». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-21.
  26. ↑ «Viesus aicina atjaunotais latviešu ainavu lielmeistara Vilhelma Purvīša dzimto māju ābeļdārzs». Visit Ogre. Ogres novada pašvaldība. 2024-09-03. Skatīts: 2025-11-06.
  27. ↑ «“Eņģeli pār Latviju” saziedota rekordliela summa – 917 tūkstošu eiro apmērā». Bērnu slimnīcas fonds. Bērnu slimnīcas fonds. 2025-01-02. Skatīts: 2025-11-06.
  28. ↑ «FOTO. Viena no lielākajām talkošanas vietām ir Zaķusalā pie Rīgas radio un televīzijas torņa, pulcējot vairāk nekā 250 talkotājus». LA.lv. Latvijas Avīze. 2024-04-27. Skatīts: 2025-11-06.
  29. ↑ «Ziedoņa muzejs». www.ziedonamuzejs.lv. Skatīts: 2020-08-10.
  30. ↑ «Baltijas M&A un privātā kapitāla balva tiek piešķirta Luminor, Food Union un Laumai». Dienas Bizness (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-12-05. Skatīts: 2020-02-07.
  31. ↑ «Konkursa “Latvijas Būvniecības Gada balva 2017” rezultāti : Building Design & Construction Council». www.buvniekupadome.lv (en-US). Skatīts: 2020-02-07.
  32. ↑ «BluOr Bank atpūtas vieta - Google Search». www.google.lv. Skatīts: 2022-07-21.
  33. ↑ «25 radošākās ēkas, kuras uzceltas Latvijā 2017. gadā». www.fenikssfun.com (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-06-25. Skatīts: 2020-02-07.
  34. ↑ «BlueOrange saņem gaismas festivāla “Staro Rīga-2017” atzinību». www.blueorangebank.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-15. Skatīts: 2020-02-07.
  35. ↑ «Paziņoti ADWARDS ordeņu saņēmēji». LADC (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-07-21. Skatīts: 2022-07-21.
  36. ↑ «ADCE -». Art Directors Club of Europe (en-US). Skatīts: 2022-07-21.
  37. ↑ «Redirecting...». analytics.google.com. Skatīts: 2022-07-21.

Ārējās saits

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=BluOr_Bank&oldid=4358880"