Pāriet uz saturu

Baltic International Bank

Vikipēdijas lapa
Baltic International Bank SE
Tips Eiropas komercsabiedrība
Darbības joma Finanses
Dibināts 1993. gada 3. maijā
Dibinātājs Valērijs Belokoņs
Galvenais birojs Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Galvenās personas Viktors Bolbats (valdes priekšsēdētājs)
Produkti finanšu pakalpojumi
Tīmekļa vietne www.bib.eu

Baltic International Bank SE (agrākais nosaukums Baltijas Starptautiskā banka) bija Latvijas banka. Tā ir dibināta 1993. gadā. 2022. gada 12. decembrī bankā tika apturēta finanšu pakalpojumu sniegšana.[1] 2024. gada 24. janvārī Baltic International Bank tika pasludināta par maksātnespējīgu.[2]

2022. gada septembra beigās bankas lielākie akcionāri bija Valērijs Belokoņs (38,13 %) un Vilorijs Belokoņs (21,3 %). 2. decembrī bankai kopā bija 1580 klientu. Pēc aktīvu apmēra 2021. gada beigās tā bija devītā lielākā banka Latvijā.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993. gada 3. maijā Valērijs Belokoņs dibināja AS Baltijas Starptautiskā banka.[4] 1994. gadā banka kļuva par pirmo banku Latvijā, kas piedāvāja privātbanku pakalpojumus. 1995. gadā tā uzsāk apkalpot klientus attālināti. 1996. gadā banka sāka nodrošināt trasta pakalpojumus. 1998. gadā banka pievienojas Latvijas Bankas elektroniskajai klīringa sistēmai.[5] 1999. gadā Baltijas Starptautiskā banka no farmācijas uzņēmuma AS Grindeks iegādājās AS Latvijas Industriālās bankas (Lainbankas) akciju kontrolpaketi.[6] Lainbanka 1999. gada 23. decembrī tika pievienota Baltijas Starptautiskajai bankai.[4][7]

2000. gadā "Baltijas Starptautiskā banka" klientiem sāka piedāvāt American Express maksājumu kartes un iekļāvās starptautiskajā maksājumu sistēmā Europay International. 2001. gadā sāka piedāvāt MasterCard kartes. 2003. gada 10. jūnijā banka mainīja nosaukumu uz AS Baltic International Bank.[4] Bankas klienti sāka izmantot internetbankas maksājumu aizsardzības sistēmu Digipass. 2004. gadā tika atvērta Baltic International Bank pārstāvniecība Maskavā, 2005. gadā Londonā un 2007. gadā Kijivā. 2008. gadā banka savus klientus sāka uzņemt jaunatklātajā bankas ēkā Grēcinieku ielā 6, Vecrīgā. 2009. gadā Baltic International Bank bija Baltijas valstīs pirmā banka, kas emitēja prestižo maksājumu karti MasterCard World Signia.[5]

2010. un 2011. gadā Baltic International Bank tika atzīta par labāko banku NVS un Baltijas valstīs, kas sniedza individuālās apkalpošanas un privātā kapitāla pārvaldīšanas pakalpojumus klientiem Krievijā. 2010. gadā banka sāka attīstīt investīciju pakalpojumus un piedāvāt klientiem arī nefinanšu jeb dzīvesstila (lifestyle management) pakalpojumus. 2012. gadā banka sāka izsniegt VISA Infinite maksājumu kartes, kļūstot par pirmo Latvijas banku, kas piedāvā norēķinu kartes no visām pasaulē lielākajām sistēmām — VISA, MasterCard un American Express. Klienti sāka izmantot internetbankas maksājumu aizsardzības sistēmu "Mobilais Digipass". 2013. gadā Baltic International Bank uzsāka emitēt uzņēmuma obligācijas. Darbinieku skaits sasniedza 230. 2014. gadā banka izstrādāja internetbankas mobilo lietotni. 2015. gada 12. augustā Baltic International Bank obligācijas pirmo reizi tika iekļautas Nasdaq OMX Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā. 2016. gadā uzņēmums saņēma Sudraba novērtējumu ikgadējā Ilgtspējas indeksā; 2017. gadā tas saņēma Zelta novērtējumu un Ģimenei draudzīga komersanta statusu, bet 2019. gadā — Platīna un Ģimenei draudzīgi komersanta statusu.[5]

2020. gada 21. decembrī akciju sabiedrība tika reorganizēta par Eiropas komercsabiedrību (Societas Europaea). 2021. gada novembrī bankas lielākie akcionāri bija Valērijs Belokoņs (62,08 %) un Vilorijs Belokoņs (32,99 %).[8] 2021. gada 25. novembrī banka paziņoja, ka ir piesaistījusi trīs jaunus akcionārus no Šveices un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, emitējot jaunas akcijas par 12 miljoniem eiro.[8] Jaunie akcionāri bija Tomass Šaeiti (Šveice), Adels Al Širavi un šeihs Hamads bin Khalifa bin Muhameds Al Nahians (AAE).[9] Jaunie akcionāri nodarbojas ar zelta un kriptovalūtu maiņas biznesu.[10] 2022. gada 22. martā tika paziņots, ka Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs ir vienojušies par daļu akciju pārdošanu šeiham Hamadam Bin Khalifam Bin Muhamedam al Nahjanam.[11] Darījums nesaņēma Eiropas Centrālās bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apstiprinājumu.[10]

Bankas darbības apturēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada 12. decembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu šajā bankā apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu. FKTK bija atzinusi Baltic International Bank par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēma neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai. Lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses, tajā pašā dienā tika pārtraukta Baltic International Bank karšu, internetbankas un maksājumu darbība, pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana. Tajā pat vakarā bankas ēkā Grēcinieku ielā iekļuva Valsts policijas speciālo uzdevumu vienība un tika veikta kratīšana. Valsts policija, neminot bankas nosaukumu, apliecināja, ka notiek izmeklēšana kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā.[3]

2023. gada 11. martā Eiropas Centrālā banka anulēja Baltic International Bank licenci.[12] Latvijas Ekonomisko lietu tiesa banku atzina par likvidējamu no 2023. gada 24. marta. 2024. gada 24. janvārī Ekonomisko lietu tiesa Baltic International Bank pasludināja par maksātnespējīgu.[2]

Valdes priekšsēdētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «FKTK aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu «Baltic International Bank»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-13.
  2. 2,0 2,1 «Pasludināta Baltic International Bank SE maksātnespēja». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-24.
  3. 3,0 3,1 «Kratīšanas «Baltic International Bank» veiktas lietā par iespējamu naudas atmazgāšanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-13.
  4. 4,0 4,1 4,2 «Baltic International Bank, Akciju sabiedrība». Firmas.lv. Skatīts: 2018. gada 26. martā.
  5. 5,0 5,1 5,2 «bib.eu — Bankas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 8. decembrī. Skatīts: 2022. gada 13. decembrī.
  6. «"Grindeks": uzņēmumam nav nekādu saistību pret Krievijas Aizsardzības ministriju». Tvnet. 2003. gada 13. februārī. Skatīts: 2018. gada 26. martā.[novecojusi saite]
  7. «Lainbanka pievienota BSB». Dienas Bizness. 1999. gada 30. decembrī. Skatīts: 2018. gada 26. martā.[novecojusi saite]
  8. 8,0 8,1 Baltic International Bank piesaista 12 miljonus eiro pamatkapitālā Db.lv, 25.11.2021
  9. Piesaista investīcijas, lai attīstītos vietējā un globālā tirgū Db.lv, 26.01.2022
  10. 10,0 10,1 ««De facto»: «Baltic International Bank» nebija pārliecinājusi regulatorus par bankā iepludinātās naudas izcelsmi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-04.
  11. Izmaiņas Baltic International Bank SE akcionāru sastāvā Arhivēts 2022. gada 9. augustā, Wayback Machine vietnē. Baltic International Bank, 2022. gada 22. marts
  12. Eiropas Centrālā banka anulējusi Baltic International Bank licenci Db.lv, 13.03.2023
  13. DELFI Bizness. «'Baltic International Bank' valdi atstājis tās vadītājs». delfi.lv (latviešu), 2022-09-30. Skatīts: 2022-12-13.