Pāriet uz saturu

Rietumu banka

Vikipēdijas lapa
AS "Rietumu Banka"
AS "Rietumu Banka"
Veids Akciju sabiedrība
Dibināts 1992. gada 14. maijs
Galvenais birojs Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Vadība Leonīds Esterkins (padomes priekšsēdētājs)
Jeļena Buraja (valdes priekšsēdētāja)
Darbinieki Ap 380
Aktīvi ▲ 1,51 mljrd. EUR (31.12.2023)
Peļņa ▼ 15,9 mlj. EUR (31.12.2023)
Nozare Finanšu pakalpojumi
Produkti rietumu.com

AS "Rietumu Banka" ir Latvijas komercbanka, kas dibināta 1992. gadā. Tā ir viena no lielākajām privātajām bankām Baltijā, un ir piektā banka Latvijā pēc aktīvu apjoma. Bankas centrālais birojs atrodas Rīgā, Rietumu Capital Centre augstceltnē.

Bankas darbība ir vērsta uz Latvijas, kā arī citu Baltijas un Eiropas valstu lielu un vidēju uzņēmumu, un turīgu privātpersonu apkalpošanu.[1]

Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā (EFUS) Rietumu Banka ir atzīta par sistēmiski nozīmīgu iestādi (C-SNI) līdztekus citām lielajām Eiropas bankām.[2]

Rietumu Bankas dibinātāji ir Latvijas pilsoņi, kuri arī pašlaik ir tās īpašnieki. Bankas lielākie akcionāri: SIA Esterkin Family Investments (33,12 %; vienīgais īpašnieks ir Leonīds Esterkins), Boswell (International) Consulting Limited (33,11 %; vienīgais īpašnieks ir Dermots Desmonds), SIA Suharenko Family Investments (17,34 %; vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko).

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināšana un darbības sākums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumu banka nodibināta 1992. gadā, un 14. maijā reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.

1995. gadā banka kļuva par piekto lielāko banku Latvijā pēc aktīvu apjoma. Tajā pašā gadā tika sākta reģionālo informācijas centru tīkla attīstība Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīs un Baltijā. 1996. gadā "Rietumu Banka" sāka piedāvāt saviem klientiem dažādas trasta programmas, kas vēlāk ieņēma svarīgu lomu bankas attīstības stratēģijā. 1997. gadā "Rietumu Bankas" prezidenta amatā stājās Maikls Borks, kurš iepriekš piecus gadus bija strādājis par Latvijas Bankas prezidenta konsultantu programmas Phare ietvaros. 1998. gadā banka atvēra vairākas jaunas filiāles un turpināja attīstīt Corporate Banking virzienu, kas 1999. gadā ļāva Rietumu Bankai ieņemt līderpozīcijas korporatīvo klientu apkalpošanā Latvijā. 1999. gadā "Rietumu Banka" sāka pieņemt noguldījumus eiro valūtā.[3]

Izaugsmes gadi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gadā "Rietumu Banka" nopirka 100 % Saules Bankas akciju, iekļūstot pirmajā piecniekā Latvijas komercbanku reitingā. 2001. gada beigās un 2002. gadā "Rietumu Banka" emitēja jaunas, ekskluzīvas platīna kredītkartes Eurocard / MasterCard Platinum un VISA Platinum. 2003. gadā par vienu no prioritārajiem bankas attīstības virzieniem kļuva uzņēmējdarbības kreditēšana. 2004. gadā banka emitēja VISA viedkartes, un pilnībā pārgāja uz vienotu kontu numerācijas sistēmu ES valstīs — Starptautisko bankas konta numuru. "Rietumu Banka" iegādājās Krievijas brokeru uzņēmumu Eco Save un nodibināja jaunu investīciju uzņēmumu RB Investment.[3]

2005. gadā 33 % "Rietumu Bankas" akciju nopirka Īrijas pilsonis Dermots Desmonds. Tika uzsākta jauna centrālā biroja Rietumu Capital Centre celtniecību. Banka emitēja MasterCard un Maestro viedkartes un piedāvāja klientiem platformu operācijām pasaules valūtas biržā FOREX. 2006. gadā banka saņēma sindicēto kredītu 60 miljonu eiro apmērā, ko organizēja ERAB, kā arī sindicēto komerckredītu 110 miljonu eiro apmērā no vairāk nekā 20 bankām dažādās pasaules valstīs. Par bankas prezidentu kļuva Aleksandrs Kaļinovskis. 2007. gadā tā atvēra pārstāvniecību Bukarestē un pagarināja akreditāciju pārstāvniecībai Minskā. Banka saņēma vēl vienu sindicēto komerckredītu 120 miljonu eiro apmērā ar termiņu uz trijiem gadiem (sindikāta dalībnieku skaitā ir 19 bankas no dažādām pasaules valstīm).[3]

2008. gadā banka paplašināja darbību NVS valstīs, kļūstot par uzņēmumu grupas WestLeasing līdzīpašnieci Krievijā un Baltkrievijā, kā arī par Ukrainas brokeru uzņēmuma Oščadna kompanija (Ощадна компанiя) līdzīpašnieci. Bankas meitasuzņēmums RB Asset Management sāka piedāvāt aktīvu pārvaldības pakalpojumus: pašu ieguldījumu fonds, starptautiskā investīciju fonda portfeļi un strukturētas piezīmes. Atvēra bankas jauno centrālo biroju Rietumu Capital Centre.[3]

Attīstība pēc krīzes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gadā "Rietumu Banka" bija vienīgā Latvijas banka, kas finanšu krīzes apstākļos guva peļņu. "Rietumu Banka" ieviesa jaunu klientu identifikācijas sistēmu Rietumu ID, paplašināja personīgā menedžera servisu visiem klientiem, piedāvājot dažādus tirdzniecības finansēšanas variantus, elastīgus noguldījumu veidus, zelta stieņu un monētu iegādi, ieguldījumu produktus. Tā nomainīja bankas logotipu un korporatīvo stilistiku.[3]

2010. gadā "Rietumu Banka" piedāvāja klientiem atbalsta programmu uzturēšanās atļauju saņemšanai Latvijā, kas sniedza iespēju brīvi pārvietoties visā Šengenas teritorijā. Par "Rietumu Bankas" prezidentu kļuva Aleksandrs Pankovs. Par 5 % "Rietumu Bankas" akciju īpašnieku kļuva Honkongas uzņēmējs Barlams Čainrajs (Balram Chainrai).[3]

2011. gadā "Rietumu Banka" atklāja pārstāvniecību Armēnijas galvaspilsētā Erevānā, sāka piedāvāt saviem korporatīvajiem klientiem pilnu elektroniskās tirdzniecības pakalpojumu klāstu, piedāvāja interneta ekvairinga pakalpojumu sniegšanu saviem korporatīvajiem klientiem uz Eiropas licences bāzes. Tā paplašināja savu kreditēšanas ģeogrāfiju Krievijā un citās NVS valstīs, sniedza klientiem palīdzību eirofondu līdzekļu piesaistīšanā un sāka piedāvāt jaunu pakalpojumu — Art-banking.[3]

2012. gadā "Rietumu Banka" atvēra bankas partnera pārstāvniecību Šanhajā, Ķīnā. Bankas aizbildnībā Rīgā notika pirmā starptautiskā elektroniskās tirdzniecības konference "eCom21", kas piesaistīja vairāk nekā 250 tirgus profesionāļu no Krievijas un citām NVS valstīm, kā arī no Eiropas un ASV.[3]

2013. gadā "Rietumu Banka" prezentēja jauno Platinum klases kredītkarti "Jūrmala". 2014. gadā "Rietumu Banka" ieviesa virtuālās identifikācijas sistēmu, kas piedāvāja ērtu un drošu identifikāciju klientiem, kuri strādā ar banku no mobilajām ierīcēm ar iebūvētā virtuālā digipasa Digipass for Mobile© palīdzību. Banka noslēdza privileģēto akciju ierobežoto emisiju, tās gaitā parakstīja un apmaksāja 13,3 miljonus privileģēto akciju.[3]

2015. gadā "Rietumu Banka" izveidoja īpašu lietotni viedtālruņiem, kas ļāva bankas klientiem iegūt ērtu attālināto piekļuvi saviem kontiem, izveidoja jaunu internetbankas lietotni iRietumu ierīcēm ar Android platformu (internetbankas lietotne iRietumu pieejama arī Apple Watch lietotājiem), ieguva PCI-DSS sertifikāta 1. līmeni, kas apliecina kartes turētāja datu maksimālu drošību.[3]

2016. gadā banka piedāvāja iespēju automātiski un droši saņemt pieeju strukturētiem datiem par investīciju portfeļiem ar JSON API — Rietumu Broker Link palīdzību. Uzņēmums Rietumu Asset Management (RAM) nāca klajā ar jauniem investīciju produktiem, tostarp investīciju portfeļiem Industry 4.0 un lielajiem investoriem individuālu obligāciju portfeli Target Maturity Bonds.[3]

2017. gadā "Rietumu Banka" uzsāka sadarbību ar Vācijas vadošo depozītu izvietošanas platformu ZINSPILOT, tādējādi iegūstot piekļuvi Vācijas krājieguldījumu tirgum, kas ir lielākais Eiropā. "Rietumu Banka" kļuva par pirmo banku Latvijā, kas uzsāka šādu projektu finanšu tehnoloģiju jomā. "Rietumu Banka" uzsāka sadarbību ar StartinLV asociāciju, kas apvienoja vairākus desmitus perspektīvo Latvijas jaunuzņēmumu.[3]

Jauni darbības virzieni

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada pavasarī Latvijas finanšu sektors piedzīvoja būtisku nestabilitāti, ko radīja ASV Finanšu departamenta Latvijas "ABLV Bankai" izteiktie pārmetumi par naudas atmazgāšanu. Šo nestabilitāti papildināja korupcijas skandāls finanšu tirgus uzraudzības institūciju līmenī. Latvijas finanšu tirgus uzraudzības iestādes un likumdevējs pieņēma lēmumus, kas būtiski ierobežoja banku sadarbību ar nerezidentu, it sevišķi paaugstināta riska klientiem.

Šajā situācijā "Rietumu Banka" pieņēma lēmumu būtiski mainīt biznesa modeli un orientēt darbību izteikti uz Latvijas, citu Baltijas un ESAO valstu klientu apkalpošanu. Biznesa modeļa transformācijas procesa ietvaros "Rietumu Banka" pārtrauca sadarbību ar aptuveni 4000 paaugstināta riska klientiem. Šo darbu augstu novērtēja Latvijas uzraudzības iestādes un ārvalstu partneri.[1][4][5]

Šajā laikā notika arī bankas vadības maiņa, un jaunā biznesa modeļa īstenošana tika uzticēta ilggadējam "Rietumu Bankas" vadības pārstāvim Rolfam Fulsam.[6] "Rietumu Banka" turpināja koncentrēties uz korporatīvo un lielo privāto klientu apkalpošanu. Viens no stratēģijas fokusiem bija uzņēmējdarbības kreditēšana, kas jau neilgā laikā sniedza pozitīvus rezultātus.

"Rietumu Bankas" galvenais darbības virziens 2020. gadu sākumā ir uzņēmumu apkalpošana, tostarp individuāli izstrādātu kredītu un investīciju projektu īstenošana. Banka veicina Latvijas un Baltijas uzņēmumu paplašināšanos jaunos tirgos, finansē projektus rūpnieciskās ražošanas jomā, komerciālo un dzīvojamo nekustamo īpašumu jomā, sadarbojas ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem un “zaļo ekonomiku”. Banka turpina apkalpot turīgas privātpersonas, tostarp piedāvājot līdzekļu pārvaldīšanas pakalpojumu.

2022. gadā Rietumu Banka atbalstīja Trīs jūru iniciatīvas samitu Rīgā.[7] Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja uzstājās starptautiskajā ACAMS forumā Ņujorkā (ASV), kas veltīts finanšu noziegumu risku novēršanai, daloties ar veiksmīgo Latvijas pieredzi šajā jomā.[8]

2023. gadā banka izsniedza vairākus liela mēroga kredītus Latvijas biznesa izaugsmei, tostarp 25 miljonu eiro kredītu Astor Group viesnīcu īpašumu biznesa attīstībai un 48 miljonu eiro aizdevumu tirdzniecības centra Sāga īpašniekam Riga Retail Park. Jeļena Buraja uzstājās ASV Sieviešu finanšu asociācijas (Financial Women’s Association – FWA) samitā Ņujorkā un tika uzņemta par FWA biedru.[9]

Bankas vadība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumu Bankas padomē ir Leonīds Esterkins (padomes priekšsēdētājs); Arkādijs Suharenko,  Dermots Desmonds (priekšsēdētāja vietnieki); Valentīns Bļugers, Iļja Suharenko (padomes loceki).

Bankas valdē ir Jeļena Buraja (valdes priekšsēdētāja), Ruslans Stecjuks (priekšsēdētājas vietnieks, valdes loceklis); Mihails Birzgals, Vladlens Topčijans un Sandris Straume (valdes locekļi).

Jeļena Buraja valdes priekšsēdētāja amatā ir kopš 2021. gada. Iepriekš viņa pārvaldīja bankas korporatīvo finanšu, investīciju un juridisko jomu, kā arī Rietumu Bankas koncerna uzņēmumu darbību. 2021. gadā Jeļena Buraja tika iekļauta žurnāla Forbes TOP 100 veiksmīgāko Latvijas biznesa sieviešu sarakstā.[10] 2023. gadā Forbes Latvijas finanšu nozares līderu topā "40 līdz 40" atzīta par veiksmīgāko sievieti Latvijas finanšu nozarē.[11]

No 2018. līdz 2021. gadam valdes priekšsēdētājs bija Rolfs Fulss.

Finanšu radītāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš dibināšanas vairāk nekā 30 gadu garumā Rietumu Banka stabili uztur augstus efektivitātes rādītājus un strādā ar peļņu.  

Saskaņā ar 2022. gada auditētā finanšu pārskata datiem, Rietumu Bankas tīrā peļņa 2022. gadā bija 19.1 miljons eiro. Bankas aktīvi bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi 952 miljoni eiro, kredīti 584 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 334 miljoni eiro.[12]

Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs, kas atspoguļo uzņēmuma finansiālo stabilitāti, ir 24.66%, pārsniedzot regulatora noteikto prasību (17.25%). Likviditātes seguma koeficients (LCR), kas liecina par bankas spēju pildīt savas saistības arī potenciālās krīzes apstākļos, ir 303.70%, vairāk kā trīs reizes pārsniedzot regulatora noteikto prasību (100%).

Stabili augstajā līmenī ir rentabilitātes rādītāji: kapitāla atdeve (ROE) pēc nodokļiem ir 5.66%, aktīvu atdeve (ROA) 1.29%. Bankas finanšu pārskata auditors ir uzņēmums KPMG Baltics.[13]

Centrālais birojs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bankas centrālais birojs atrodas Rīgā, Rietumu Capital Centre A+++ klases augstceltnē.[14] 2010. gadā bankas biroja ēka ir saņēmusi Rīgas arhitektūras balvu.[15] 2023. gadā Rietumu Capital Center piešķirts prestižais Pasaules Dabas Fonda (WWF) Zaļā biroja apliecinājums.[16]

Darbība un klienti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumu Bankas darbība ir vērsta uz Latvijas, kā arī citu Baltijas un Eiropas valstu lielu un vidēju uzņēmumu, un turīgu privātpersonu apkalpošanu. Visi bankas biznesa lēmumi tiek pieņemti Latvijā.

Bankas centrālais birojs atrodas Rīgā, Rietumu Capital Centre A+++ klases augstceltnē. 2010. gadā bankas biroja ēka ir saņēmusi Rīgas arhitektūras balvu.[15] 2023. gadā Rietumu Capital Center piešķirts prestižais Pasaules Dabas Fonda (WWF) Zaļā biroja apliecinājums.[16]

Atbalsts medicīnai, sportam un kultūrai

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumu Banka īsteno pasākumus, kas palīdz paaugstināt sabiedrības labklājības līmeni un attīstīt sportu, kultūru un mākslu.

2022. gadā Rietumu Banka un tās dibinātais labdarības fonds Nākotnes Atbalsta fonds ziedoja 50 tūkstošus eiro projektam Eņģeli pār Latviju – Latvijas bērnu ārstēšanai.[17]

Banka daudzus gadus ir Latvijas Hokeja federācijas oficiālais partneris, tostarp 2023.gada Pasaules Čempionātā Hokejā, kad valstsvienība izcīnīja līdz šim augstāko sasniegumu – bronzas medaļas. Banka sadarbojas ar Basketbola klubu VEF Rīga – 2023.[18] gadā Latvijas basketbola izlase Pasaules kausā izcīnīja 5. vietu, uzvarot Itāliju, Spāniju, Franciju, Brazīliju un citu valstu komandas. Banka sadarbojas ar Latvijas jahtklubu Pilsētas jahtklubs un atbalsta tā rīkotas regates, ka arī bērnu un pusaudžu sacensības jahtu sportā.[19]

2023. gadā banka kļuva par Dailes teātra, kas ir lielākais teātris Baltijas valstīs ar vairāk kā simts gadu senu vēsturi, patronu. Sadarbības līgums starp banku un teātri paredz, ka ik gadu ar bankas finansējumu teātra vērienīgāko jauniestudējumu budžets tiek papildināts par 100 000 eiro.[20][21]

Rietumu Banka piedalās dažādu mākslas projektu organizēšanā. Bankas ēkas galerijā regulāri notiek mūsdienu mākslinieku darbu izstādes. 2023. gada pavasarī Mākslas muzejā Rīgas birža notika izstāde Laikmeta refleksijas, kas iepazīstināja ar Latvijas mākslinieku 20. gadsimta darbiem no Rietumu Bankas glezniecības kolekcijas.[22]

Nākotnes Atbalsta fonds

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā banka dibināja labdarības fondu Nākotnes Atbalsta fonds (NAF), kas ik gadu atbalsta vairākus desmitus dažāda veida un mēroga sociālos un kultūras projektus visā Latvijā. Fonds ir neatkarīga organizācija, kas patstāvīgi nosaka prioritātes, izvērtē pieteikumus un piešķir finansējumu izvēlētajiem projektiem.[23]

Galvenās atbalsta jomas: veselības aprūpe un bērnu medicīna, sociālie projekti visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, Latvijas un Eiropas māksla un kultūra, jaunu talantu atbalsts un izglītība, bērnu un jauniešu sporta aktivitātes, zaļu un veselīgu dzīvesveidu veicinošās aktivitātes, vēsturisko ēku un artefaktu atjaunošana, pilsētvides labiekārtošana.  

Lielākie fonda atbalstītie projekti: Meklējam sirdsmāsu,[24] Kilograms kultūras,[25] Latvijas sakrālais mantojums,[26] Eņģeļi pār Latviju,[27] jauno mūzikas izpildītāju konkurss Ineses Galantes talanti.[28] Nākotnes Atbalsta Fonds pastāvīgi sadarbojas ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un citiem muzejiem, finansiāli atbalsta mākslas darbu iegādi muzeju kolekciju papildināšanai, izstāžu organizēšanu un katalogu izdošanu.

Fonda projektu finansējuma summa 2022. gadā sasniedza 700 tūkstošus eiro. Kopš tā dibināšanas Nākotnes Atbalsta fonds ir atbalstījis vairāk nekā tūkstoti projektu par kopējo summu 10 miljoni eiro. Nākotnes Atbalsta fonda darbību uzrauga padome, kuras priekšsēdētājs ir Arkādijs Suharenko un padomes locekles – Jeļena Buraja un Elīna Suharenko. Fonda valdes priekšsēdētāja ir Inga Šīna.

Skandāli

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gadā Parīzes tiesa izdeva pirmās instances spriedumu, uzliekot "Rietumu Bankai" naudassodu 80 miljonu apmērā saistībā ar iepriekš uzsākto tiesas procesu pret Francijas uzņēmumu France Offshore par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.[29] Banka pret šo lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību, un 2021. gadā Apelācijas tiesa lielā mērā atcēla pirmās instances lēmumu par labu bankai. Šo tiesas lēmumu starptautiskie mediji nodēvēja par "Rietumu Bankas" uzvaru.[30]

Apelācijas tiesa naudassodu samazināja līdz 20 miljoniem eiro. "Rietumu Banka" savos komentāros pastāvēja uz savu nevainību un gatavību aizstāvēt šo pozīciju, “izmantojot ES tieslietu sistēmas sniegtās iespējas”. Banka arī paziņoja, ka tā jau laikus bija izveidojusi uzkrājumu gadījumā, ja tiktu noteiktas soda sankcijas.

2018. gadā "Rietumu Banka" daļai klientu bloķēja naudas līdzekļus, un pēc tam pārtrauca ar tiem sadarbību, slēdzot viņu kontus.[31]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 DELFI. «'Rietumu banka' piešķir 6,5 miljonus eiro loģistikas centra attīstībai». DELFI (latviešu), 2023-12-12. Skatīts: 2024-06-10.
  2. ↑ «'Rietumu banka' piešķir 6,5 miljonus eiro loģistikas centra attīstībai». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-07.
  3. ↑ 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 3,10 3,11 «Rietumu Banka - Bankas vēsture». www.rietumu.lv. Skatīts: 2018-07-17.
  4. ↑ DELFI. «'Rietumu banka' plāno pārtraukt sadarbību ar vairāk nekā 90% paaugstināta riska klientu». DELFI (latviešu), 2018-06-18. Skatīts: 2018-07-17.
  5. ↑ «ASV pārstāvji «ABLV Bank» likvidācijas lietā pauž atbalstu FKTK». tvnet.lv (angļu). Skatīts: 2018-07-17.[novecojusi saite]
  6. ↑ ««Rietumu bankas» vadītāja amatā iecelts Rolfs Fulss» (latviešu). Skatīts: 2018-07-17.
  7. ↑ «Trīs jūru iniciatīvas samits un biznesa forums Rīgā pulcēs 12 valstu līderus | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra». www.liaa.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-13.
  8. ↑ «Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.». www.rietumu.com. Skatīts: 2025-02-13.
  9. ↑ «Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.». www.rietumu.com. Skatīts: 2025-02-13.
  10. ↑ «Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.». www.rietumu.com. Skatīts: 2025-02-13.
  11. ↑ «Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.». www.rietumu.com. Skatīts: 2025-02-13.
  12. ↑ «Rietumu Bank Annual Report 2022». Rietumu Bank. Skatīts: 2025. gada 25. februāris.
  13. ↑ «Home - KPMG Latvia». KPMG (en-US). 2025-01-27. Skatīts: 2025-02-25.
  14. ↑ "Rietumu Capital Centre" (lv). Vikipēdija. 2024-05-18.
  15. ↑ 15,0 15,1 «Rīgas arhitektūras balva tiek Rietumu Capital Centre». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2025-02-13.
  16. ↑ 16,0 16,1 «Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.». www.rietumu.com. Skatīts: 2025-02-13.
  17. ↑ «Rietumu Banka un tās fonds akcijai “Eņģeļi pār Latviju” ziedo ievērojamu summu – Nākotnes Atbalsta fonds» (lv-LV). 2022-12-22. Skatīts: 2025-03-14.
  18. ↑ «VEF Rīga». VEF Rīga (lv-LV). Skatīts: 2025-03-14.
  19. ↑ «Pilsētas jahtklubs piestātne - Burāšanas skola | Kapteiņu kursi | Ķīpsalā». Pilsētas jahtklubs (latviešu). Skatīts: 2025-03-14.
  20. ↑ «Par Dailes teātra sadarbības partneri kļūst Rietumu Banka». www.dailesteatris.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-14.
  21. ↑ «Par Dailes teātra patronu kļūst Rietumu banka». www.diena.lv. Skatīts: 2025-03-14.
  22. ↑ «Laikmeta refleksijas: Rietumu Bankas Latvijas glezniecības kolekcija - Mākslas muzeji». lnmm.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-14.
  23. ↑ «Nākotnes Atbalsta fonds – Mūsu mērķis – savu iespēju robežās sniegt palīdzību un atbalstu.» (lv-LV). Skatīts: 2025-02-25.
  24. ↑ «Apbalvotas labākās sirdsmāsas – Nākotnes Atbalsta fonds» (lv-LV). 2023-03-29. Skatīts: 2025-02-25.
  25. ↑ «NAF atbalsta gada balvu “Kilograms kultūras” – Nākotnes Atbalsta fonds» (lv-LV). 2023-05-30. Skatīts: 2025-02-25.
  26. ↑ «Noteikti konkursa “Latvijas sakrālais mantojums” atbalstāmie projekti – Nākotnes Atbalsta fonds» (lv-LV). 2023-07-07. Skatīts: 2025-02-25.
  27. ↑ «“Rietumu Banka” akcijai "Eņģeļi pār Latviju" ziedo ievērojamu summu». tv3.lv (latviešu). 2022-12-22. Skatīts: 2025-02-25.
  28. ↑ «Ar NAF atbalstu notiek ikgadējais konkurss “Ineses Galantes Talanti” – Nākotnes Atbalsta fonds» (lv-LV). 2023-05-23. Skatīts: 2025-02-25.
  29. ↑ «Francijas tiesa 'Rietumu bankai' piespriež 80 miljonu eiro sodu».
  30. ↑ «Pēc apelācijas samazināts Latvijas bankai piemērotais rekordlielais naudassods».
  31. ↑ DELFI Bizness. «'Rietumu banka' plāno pārtraukt sadarbību ar vairāk nekā 90% paaugstināta riska klientu». delfi.lv (latviešu), 2018-06-18. Skatīts: 2022-01-28.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Valsts karogs: Latvija Bankas Latvijā
Esošās
Latvijā reģistrētās
Ārzemēs reģistrētās
Bijušās
Latvijā reģistrētās
Ārzemēs reģistrētās
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rietumu_banka&oldid=4241162"