Baravikas

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Baravika)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baravikas
Baravikas
Klasifikācija
Valsts Sēnes (Fungi)
Nodalījums Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
Kārta Beku rinda (Boletales)
Dzimta Beku dzimta (Boletaceae)
Ģints Bekas (Boletus)

Baravikas ir beku dzimtas[1] sēnes, kuru augļķermeņus lieto pārtikā kā vērtīgas ēdamās sēnes.[2]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baraviku augļķermeņi atrodami no jūnija vidus līdz oktobra vidum trijās četrās kārtās: reti un atsevišķi jūnija beigās, ražas kārta jūlija vidū, masveidā augusta otrajā pusē un septembra pirmajā pusē dažādos mežos, sausākās vietās. Mikorizu veido ar aptuveni 50 koku sugām, visbiežāk ar egli, priedi, bērzu, ozolu. Vasarā var atrast jaunajos mežos un stādījumos, silmalās. Rudenī dziļāk mežā, pie veciem kokiem, pie takām un pamestiem ceļiem. Bieži aug grupās vai saimēs (dažāda vecuma grupa) un atsevišķi.

Baraviku mainība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādi avoti izšķir no 4 līdz 19 baraviku formām, kuras ir atkarīgas no augšanas vietas: egļu, priežu, bērzu, ozolu un citas. Egļu formu reizēm izdala kā galveno, pārējās atzīstot tikai par tās paveidiem. Atšķirības pārsvarā attiecas uz cepurītes krāsu, kātiņa formu un tā tīklveida zīmējumu, dažreiz formas grūti atšķirt citu no citas. Saskaņā ar pašreizējo sistemātiku, Latvijā ir 3 vai 4 baraviku sugas un 2 vai 3 egļu baravikas formas.[3]

Egļu baravika (Boletus edulis)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Egļu baravika

Aug egļu un jauktajos egļu mežos. Cepurītes krāsa — kastaņbrūna, brūna, nevienmērīga, ar gaišākiem vai tumšākiem lāsumiem. Kātiņš sākumā resns, bumbuļveidīgs, vēlāk — vālesveidīgs un izstiepts, apakšdaļa ar paresninājumu. Tīklveida zīmējums ir redzams kātiņa augšdaļā.

Bērzu baravika (Boletus betulicolus)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Bērzu baravika

Aug bērzu un jauktajos bērzu mežos. Cepurītes krāsa — gaiši brūna, pelēcīgi brūna, pie malas gaišāka, stobriņi ir īsi. Kātiņš ir resns, bumbuļveidīgs, ar paresninājumu apakšdaļā, ar tīklveida zīmējumu augšdaļā. Liela daļa pētnieku to atzīst tikai par egļu baravikas formu.

Priežu baravika (Boletus pinophilus)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Priežu baravika

Aug smilšainos priežu mežos un jauktajos priežu mežos. Cepurītes krāsa tumši sarkanbrūna, reizēm ar zilpelēku nokrāsu un gaišu malu (vistumšākā cepurīte starp baravikām). Kātiņš sākumā balts vai viegli brūngans, vēlāk ar izcilnētu baltu vai dzeltenīgu tīklveida zīmējumu.

Ozolu jeb vasaras baravika (Boletus reticulatus)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Ozolu baravika

Latvijā sastopama retāk kā citas baravikas. Aug zem ozoliem lapu un jauktos mežos, parkos. Cepurītes krāsa ir pelēcīgi brūna vecumā reizēm saplaisājusi. Kātiņš ar paresninājumu apakšdaļā, ar izcilnētu tīklveida zīmējumu.

Bioloģiski aktīvās vielas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baraviku augļķermeņi satur vērtīgu steroīduergosterolu (500 mg uz 100 g kaltētu sēņu)[4], kā arī tā atvasinājumu ergosterola peroksīdu (30 mg uz 100 g kaltētu sēņu). Ergosterola peroksīdam piemīt pretmikrobu un pretiekaisuma aktivitāte, kā arī tam konstatētas citotoksiskas īpašības attiecībā uz dažām laboratorijā kultivētām vēža šūnu līnijām.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Beku dzimtas sēnes
  2. Baraviku pagatavošana
  3. Egļu baravikas formas
  4. Mattila P, Lampi A-M, Ronkainen R, Toivo J, Piironen V. (2002). "Sterol and vitamin D2 contents in some wild and cultivated mushrooms". Food Chemistry 76 (3): 293–98. doi:10.1016/S0308-8146(01)00275-8.
  5. Krzyczkowskia W, Malinowskaa E, Suchockib P, Klepsa J, Olejnikd M, Herold F. (2008). "Isolation and quantitative determination of ergosterol peroxide in various edible mushroom species". Food Chemistry 113 (1): 351–55. doi:10.1016/j.foodchem.2008.06.075.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beku sugas