Ozolu baravika

Ozolu baravika; Boletus reticulatus
	Ozolu baravika Serbijā
Klasifikācija
Valsts	Sēnes (Fungi)
Nodalījums	Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase	Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
Kārta	Beku rinda (Boletales)
Dzimta	Beku dzimta (Boletaceae)
Ģints	Bekas (Boletus)
Suga	Ozolu baravika (B. reticulatus)
	Ozolu baravika Vikikrātuvē

Ozolu baravika jeb vasaras baravika (Boletus reticulatus) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņus lieto pārtikā kā ēdamās sēnes. Agrākie sēnes latīniskie nosaukumi - Boletus aestivalis, Boletus quercicolus, Boletus edulis f. quercicola.

Sēnes apraksts

Cepurīte: krāsa gaiši brūngana, reizēm ar pelēcīgu nokrāsu. Virsma mazliet samtaina, uz vecumu var būt saplaisājusi. Diametrs līdz 20 cm, forma sākumā pusapaļa, vēlāk izliekti spilvenveida. Mīkstums balts, nedaudz irdens, ar patīkamu garšu un smaržu, griezuma vietā krāsu nemaina.
Stobriņi: gaiši dzeltenbrūngani. Atveres apaļas.
Kātiņš: blīvs, mazliet izstiepts, ar izcilnētu tīklveida zīmējumu. Garums līdz 8 cm, resnums līdz 3 cm.
Sporas: vārpstveida, dzeltenīgi brūnganas, gludas, 17-18/4-6 µm.
Bazīdijas: 30-44/12-13 µm.
Cistīdas: 60/9 µm.^[1]

Augšanas apstākļi

Aug galvenokārt no jūlija līdz septembrim, reti jūnijā un oktobrī, veido mikorizu ar ozoliem. Aug zem tiem lapu koku un jauktos mežos, parkos. ^[2]

Līdzīgas sugas

Ozolu baravika ir līdzīga bērzu baravikai, priežu baravikai un egļu baravikai. Ozolu baravikas cepurīte gaišāka kā egļu un priežu baravikai, tā samtaināka un mīkstums nedaudz irdenāks kā citām baravikām, stobriņu slānis dzeltenbrūngans. Egļu baravikas stobriņi balti, vēlāk zaļgandzelteni, priežu baravikai tie bālgani, vēlāk iedzelteni un pēc tam zaļganbrūni, bērzu baravikai cepurīte gaiši brūngana, bet stobriņi balti, vēlāk zaļgani. Visas šīs sugas sadzīvē bieži apvieno un sauc vienkārši par baravikām.

Sēņotājiem baraviku sugas sajaukt nav jābaidās, visas tās ir ar vienādām praktiskajām īpašībām. Ļoti nevēlami ir sajaukt baravikas ar parasto žultsbeku, kuras rūgtums tiek uzskatīts par neciešamu. Žultsbekas stobriņu slānis iesārts, uz vecumu uzpūties un tīklveida zīmējums uz kātiņa tumšāks un stipri izcilnēts. Šaubu gadījumā sēne turpat mežā pagaršojama.

Barības vērtība

Visas baravikas ir augstvērtīgas ēdamās sēnes, lietojamas dažādos veidos. Pirms cepšanas nav jānovāra. Īpaši iesaka konservēšanai un žāvēšanai.^[3]

Skatīt arī

Atsauces

↑ V. Lūkins, Bekas, 54. lpp., Rīga, "Liesma", 1978.
↑ Vasaras (ozolu) baravika
↑ A. Balodis, Rokasgrāmata sēņotājiem, 96. lpp., Rīga, "Liesma", 1974.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ozolu baravika

Mikologu biedrība Dabas muzejā Arhivēts 2021. gada 14. maijā, Wayback Machine vietnē.
Mycobank
Baraviku apstrāde
Sēņotāja ceļvedis
Latvijas daba - sugu enciklopēdija

[1] V. Lūkins, Bekas, 54. lpp., Rīga, "Liesma", 1978.

[2] Vasaras (ozolu) baravika

[3] A. Balodis, Rokasgrāmata sēņotājiem, 96. lpp., Rīga, "Liesma", 1974.

[1]

[2]

[3]