Bauskas demogrāfija
Bauskas demogrāfija ir Bauskas pilsētas iedzīvotāju skaita izmaiņas gadsimtu gaitā, kas nesaraujami saistītas ar Bauskas likteni karos, epidēmijās, kā arī kopējo reģiona ekonomikas situāciju. Līdz Otrajam pasaules karam ievērojamu pilsētas daļu veidoja vācbaltieši un Bauskas ebreji.
Ap 1640. gadu jaunajā pilsētā dzīvo 1500 cilvēki, no kuriem 1/3 ir latvieši. 1797. gadā pilsētā bija tikai 937 iedzīvotāji, no tiem 504 vācieši.[1]
1820. gadā Bauskā dzīvoja 1604 cilvēki, bet 1826. gadā Bauskā jau dzīvoja 2315 personas. 1835. gadā Bauskā dzīvoja 2142 iedzīvotāji no kuriem 1018 ir vīrieši, bet 1062 ir sievietes. 1840. gadā iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz 2248. 1863. gadā Bauskā dzīvoja 4021 iedzīvotājs, no kuriem tikai 573 bija latvieši.[2] 1870. gadā Bauskā dzīvo 4240 iedzīvotāji.
1881. gadā pilsētā bija 6058 iedzīvotāji (tai skaitā, kareivji), no tiem 3631 ebrejs, 2058 luterāņi, 213 katoļi, 95 pareizticīgie, 31 baptists, 23 vecticībnieki un 7 reformāti. Pareizticīgo pieaugums skaidrojams ar to, ka Bauskas apkārtnē zemes gabalus piešķīra izdienējušajiem karavīriem. Pēc tautības iedzīvotāji dalījās: vācieši 715, latvieši 1435, krievi 142, ebreji 3687, lietuvieši 87 un 34 poļi.[3] 1897. gadā Bauskā bija 6544 iedzīvotāju, no tiem latviešu bija 2984 jeb 45,6%, ebreju 2745 jeb 42,0% un vāciešu 536 jeb 8,2%. Tās bija trīs lielākās Bauskas iedzīvotāju etniskās grupas, bez tam arī nelielā skaitā Bauskā dzīvoja leiši un poļi.[4]
1914. gadā Bauskā sasniedz savu lielāko iedzīvotāju skaitu Krievijas impērijas sastāvā. Pilsētā ir 8300 iedzīvotāji. 1925. gadā, pēc ilgajām kara jukām veiktajā skaitīšanā, pilsētā dzīvoja 5098 cilvēki, no tiem 3711 latvieši, 919 ebreji, 249 vācieši, 119 lietuvieši u.c. 1935. gadā 4,9 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem 3723 lattvieši, 778 ebreji un 173 vācieši.[5] Lai gan 1941. gada augustā pilsētā bija palikuši tikai 3883 cilvēki, 1959. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedza 7 tūkstošus. 1976. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz 9,7 tūkstošiem.
2010. gada jūlijā Bauskā sasniegts vēsturiskais iedzīvotāju skaita maksimums — 10 060 iedzīvotāji, no kuriem 55% sievietes un 45% — vīrieši. Etniskais sastāvs: 77% — latvieši, 11% — krievi, 6% — lietuvieši, 3% — baltkrievi, 1,41% — poļi, 1% — ukraiņi, 0,39% — čigāni, 0,16% — vācieši, 0,08% — igauņi, 0,06% — ebreji, 1,21% — citi. 2012. gada decembrī pilsētā dzīvoja 9664 cilvēki, no tiem 7473 latvieši, 1004 krievi, 501 lietuvietis, 248 baltkrievi, 122 poļi, 119 ukraiņi, 51 čigāns, 6 igauņi un 140 citu tautību cilvēki.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Kurland : Kaufmannsstand 1797
- ↑ «Latveešu skaits Kurzemes pilsētās». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. decembrī.
- ↑ «Bauska 1882. gadā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 18. oktobrī.
- ↑ http://riga.mfa.gov.il/mfm/Data/66604.doc
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija.