Latvijas baltkrievi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latvijas baltkrievi ir otrā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem. 2012. gadā Latvijā dzīvoja vairāk kā 76 tūkstoši baltkrievu, bet Baltkrievijas pilsoņu skaits bija tikai 2261.[1] Aptauju un tautas skaitīšanu dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas baltkrievu nesarunājas dzimtajā valodā un maz interesējas par nacionālo kultūru.[2]

Salīdzinājumā ar citām minoritātēm, oficiālais baltkrievu skaits Latvijā dažādos laikos ļoti krasi mainījās (1897. - 80 tūkstoši, 1935. - 27 tūkstoši, 1989. - 120 tūkstoši, 2012. - 76 tūkstoši), jo dažādos periodos viņi tika pieskaitīti gan krieviem, gan poļiem, gan latviešiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltkrievu izcelsme notika slāvu un baltu etnisko kultūru sintēzes rezultātā. Vecbaltkrievu valoda ap 5. gadsimtu atdalījusies no kopīgā slāvu valodu zara un, tāpat, ka tas notika ar citām slāvu valodām – ukraiņu, poļu u.c., sākusi savu attīstību. Latvijas baltkrievu vēsture ciešāk saistīta ar Latgales vēsturi. No aizvēsturiskiem laikiem krivičus un letgaļus apvienoja Daugava, kas bija kopīgais satiksmes un tirdzniecības ceļš. Baltkrievu ieceļošana Latvijā sākās pēc Livonijas ordeņa valsts likvidēšanas 1562.gadā, kad izzuda politiskā robeža starp baltkrievu apdzīvoto Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Žečpospolitas teritoriju un Latgali. Lietuvas Lielkņazistes laikos oficiālā valsts valoda bija vecbaltkrievu, un šī loma saglabājusies līdz 17.gadsimtam, kad to nomainīja poļu valoda. Lietuvas Lielkņazistes laiks bija labvēlīgs vecbaltkrievu valodas un kultūras attīstībā. 19.gadsimtā notika baltkrievu atmoda, kad parādījušies tādi baltkrievu autori, kā Janka Kupala, Maksims Bogdanovičš, Jakobs Kolass. Atmoda iespaidoja arī Latvijas baltkrievus, daudzie no kuriem brauca izglītoties uz Polocku, Vitebsku, lai vēlāk atgrieztos Latvijā un izglītot citus. Tikai tajā laikā notika reāls darbs, lai veicinātu nacionālo identitāti. Migrāciju pastiprināja dzimtbūšanas atcelšana Krievijā un liels pieprasījums pēc darbaspēka Rīgā 19. gadsimta beigās.

Latvijas neatkarības gadi pēc Pirmā pasaules kara bija ļoti labvēlīgi baltkrievu nācijai, jo Latvijas baltkrieviem piešķīra nacionālās minoritātes statusu. Baltkrievu inteliģence tikusi pie valsts finansējuma, nodibināja kultūras un izglītības biedrību „Tēvija” („Бацькаўшчына”) un atvēra vairāk nekā 50 baltkrievu skolu, kā arī ģimnāzijas. Šajā laikā publicēja preses izdevumus baltkrievu valodā, nodibināja baltkrievu biedrības, teātris. Šajā laika periodā baltkrievi sāka rūpēties par savas valodas aizsardzību un attīstību. 1934.gadā baltkrievu skolas likvidēja, sākās Latgales latviskošana. Dažas skolas no jauna tika atvērtas vācu okupācijas laikā, lai 1944.gadā tās atkal slēgtu. 20.gadsimta 50.- 80.gados notika ievērojami liels baltkrievu migrācijas vilnis Latvijā, un tas jau bija saistīts ar padomju totalitārā režīma laiku.

Baltkrievu integrācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 78 890 baltkrievu, 31 092 no viņiem bija Latvijas pilsonība, bet 44 091 bija Latvijas nepilsoņi. Baltkrievu skaitam Latvijā ir tendence samazināties, tomēr baltkrievu kopiena Latvijā ir otrā lielākā mazākumtautību kopiena Latvijā:

Latvijas lielākās etniskās minoritātes 2017. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem[3]
Krievi (557 618)
  
26.2%
Baltkrievi (69 298)
  
3.3%
Ukraiņi (51 158)
  
2.4%
Poļi (45 584)
  
2.1%
Lietuvieši (26 555)
  
1.2%
Cita tautība (57 301)
  
2.7%
Nav izvēlēta (43 215)
  
2.0%

Darbojas kopiena "Belaja Rusj", Liepājas baltkrievu kopiena "Mara", Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības "Svitanak", "Spadčina", "Prameņ" un baltkrievu tautas dziesmu ansamblis. Kopienu darbības mērķi ir veicināt baltkrievu valodas, kultūras saglabāšanu un attīstību. Visas baltkrievu organizācijas Latvijā saglabā sakarus ar Baltkrieviju, ar savu etnisko dzimteni.

Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem savās mājās lielākā daļa (79,7 %) baltkrievu pārsvarā runā krieviski, 9,3 % baltkrievu runā latviski, bet baltkrievu valodu ir norādījuši tikai 0,6 % baltkrievu. 10,2 % baltkrievu tautas skaitīšanā nav norādījuši sevis pārsvarā lietoto valodu.[4] Latvijā ir tikai viena baltkrievu pamatskola, kuras mērķis ir palīdzēt baltkrievu bērniem saglabāt savu valodu un kultūru, integrēties Latvijas sabiedrībā. Skola diemžēl nevar piedāvāt vidusskolas izglītību. Nenoliedzami, iespēja izglītoties savā dzimtajā valodā ir labākā no iespējām. Baltkrievu biedrības dara visu iespējamo, lai saglabātu savu identitāti, popularizē tautas dziesmu tradīciju, valodas un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu starp Latvijā dzīvojošiem baltkrieviem, kā arī veicina sabiedrības integrāciju un starptautisko sadarbību. 2010.gada beigās ir iznākusi pirmā baltkrievu-latviešu un latviešu – baltkrievu vārdnīca, kuru sastādīja filoloģijas zinātņu doktore Mirdza Ābola. Šis ir unikāls darbs, jo vārdnīcā atspoguļotie materiāli ir noderīgi ne tikai latviešu vai baltkrievu valodu apguvei, bet arī atspoguļota baltkrievu valodas ietekme uz Latgales dialektiem. Tajā ir iekļauti gan literārie vārdi, gan sarunvalodas un vecbaltkrievu valodas elementi. Veiksmīga integrācija iekļauj sevī katra sabiedrības dalībnieka ieguldījumu, arī minoritāšu iekļaušanos sabiedrībā, kuri, pieņemot tās normas, vērtības un apgūstot valsts valodu, tai pašā laikā spēj saglabāt savu nacionālo identitāti – valodu, kultūru un vēsturi.

Baltismi baltkrievu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltkrievu nācija ir ļoti ietekmējusies no baltu tautām (latviešu, lietuviešu) dažādu vēstures kontaktu periodos. To pierādījumi atrodami gan antropoloģijā, gan lingvistiskajos materiālos. Baltkrievu valoda ir mantojusi tā saucamos baltismus, kas izpaužas, piemēram, toponīmos, hidronīmos, kā arī baltkrievu uzvārdos. Jāpiebilst, ka baltismi baltkrievu valodā vēl joprojām nav pietiekami izpētīti (baltkrievu valodā var atrast gan vecos baltismus, gan jaunākos, jau mūsdienu kontaktu rezultātus). Neskatoties uz ciešiem un ilgstošiem kontaktiem, šīs valodas nesaplūda vienā. Balto slāvu kontakti turpinās jau vairākus gadsimtus, un šajā laikā ne vienu reizi vien mainījās arī šo tautu vēsturiskie un socioloģiskie apstākļi, mainījās valsts valodas, dēļ kā baltkrievu valoda netika pienācīgi sargāta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Apine I. Baltkrievi Latvijā. – Rīga, 1995.
  • Sedovs V. Balti senatnē. - Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2004.
  • Беларуска-латышскі, латышска-беларускі слоўнік. Mirdza Ābola, 2010.gads

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]