Behenskābe

Vikipēdijas lapa
Behenskābe

Behenskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula C22H44O2
Molmasa 340,58 g/mol
Kušanas temperatūra 74—78 °C
Viršanas temperatūra 306 °C pie 60 mmHg

Behenskābe (dokozānskābe, С21Н43СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm. Behenskābe ir balta vai iedzeltena kristāliska (adatveida kristāli) vai pulverveida viela.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glicerīda veidā atrodama rāceņu, rapšu un zemesriekstu eļļā, kā arī moringas sēklu eļļā (ben oil jeb behen oil — no tā cēlies behenskābes nosaukums). Tonnā zemesriekstu čaumalu ir 5—6 kg behenskābes. Behenskābe cilvēkam izraisa holesterīna līmeņa paaugstināšanos asinīs.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iegūst no moringas koka eļļas.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reducējot behenskābi, var iegūt behenilspirtu.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Behenskābi lieto kosmētikā matu kopšanas līdzekļos.