Kapronskābe

Vikipēdijas lapa
Kapronskābe

Kapronskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula C6H12O2
Molmasa 116,16 g/mol
Blīvums 920 kg/m3
Kušanas temperatūra –3 °C
Viršanas temperatūra 202-203 °C

Kapronskābe (n-heksānskābe, pentānkarbonskābe, С5Н11СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Kapronskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums ar īpatnēju aromātu, līdzīgu siera vai kazas smakai. Kapronskābes sāļus un esterus sauc par kaproātiem (latīņu: capra - kaza) vai heksanātiem.

Kapronskābei ir 8 struktūrizomēri:

  • n-heksānskābe СН3–СН2–СН2–СН2–СН2–COOH
  • 4-metilpentānskābe СН3–СН(СН3)–СН2–СН2–COOH
  • 3-metilpentānskābe СН3–СН2–СН(СН3)–СН2–COOH
  • 2-metilpentānskābe СН3–СН2–СН2–СН(СН3)–COOH
  • 2-etilbutānskābe СН3–СН2–СН(СН2–СН3)–COOH
  • 3,3-dimetilbutānskābe СН3–С(СН3)2–СН2–COOH
  • 2,2-dimetilbutānskābe СН3–СН2–С(СН3)2–COOH
  • 2,3-dimetilbutānskābe СН3–СH(СН3)–СH(СН3)–COOH

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kapronskābe var rasties cukura sviestskābās rūgšanas procesā. Geraniola kaproātu satur auga Andropogon Schoenanthus eļļa (Oil of Palmarosa). Kapronskābi satur arī daži dzīvnieku tauki. Kapronskābe dod ginka sēklapvalku raksturīgo smaržu.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kapronskābes esterus lieto kā smaržvielas.