Pelargonskābe
| Pelargonskābe | |
|---|---|
 Pelargonskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C9H18O2 |
| Molmasa | 158,23 g/mol |
| Blīvums | 900 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 12,5 °C |
| Viršanas temperatūra | 254 °C |
Pelargonskābe (n-nonānskābe, oktānkarbonskābe, С8Н17СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Pelargonskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums ar nepatīkamu smaku. Vēsumā viegli kristalizējas. Ūdenī gandrīz nešķīst. Pelargonskābes sāļus un esterus sauc par pelargonātiem vai nonanoātiem.
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atrodama dažās sīveļļās un ģerāniju (Pelargonium roseum) ēteriskajā eļļā. No tā arī cēlies pelargonskābes nosaukums (latīņu: pelargonium - ģerānija). Nelielā daudzumā pelargonskābe atrodas stipri bojātos taukos kā oleīnskābes oksidēšanās produkts.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iegūst oleīnskābes ozonolīzes ceļā, oksidējot iegūto produktu ar gaisa skābekli. Tāpat pelargonskābe veidojas, oksidējot oleīnskābi vai stearīnskābi ar slāpekļskābi.
Var iegūt arī, sakausējot undecilēnskābi ar kālija hidroksīdu nelielā daudzumā ūdens:
- СН3—(СН2)7—СН=СH—СООН + 2КOH → CН3—(СН2)7—COOK + CH3—COOK + H2
Iegūto pelargonskābes sāli sadala ar sālsskābi.
Pelargonskābe veidojas, pārziepojot atbilstošo nitrilu (oktilcianīdu C8H17CN).
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Metilnonanoātu (pelargonskābes metilesteri) lieto kā smaržvielu. Etilpelargonātam ir rožu smarža. Pelargonskābi lieto plastifikatoru un laku iegūšanai. Pelargonskābes morfolīdu (4-nonanilmorfolīnu) lieto kā lakrimatoru (piparu gāzes baloniņos).
|