Belpošta
| Belpošta Белпошта | |
|---|---|
| Dibināts | 1995. gadā |
| Galvenais birojs |
 Minska, Baltkrievija |
| Pakalpojumi | Pasta pakalpojumi |
| Īpašnieks(-i) | Baltkrievijas valdība (100%) |
| Darbinieki | 27 800[1] |
| Tīmekļa vietne |
www |
Belpošta (baltkrievu: Белпошта, krievu: Белпочта), pilns nosaukums Republikāniskais unitārais pasta sakaru uzņēmums «Belpošta» (Рэспубліканскае ўнітарнае прадпрыемства паштовай сувязі «Белпошта») ir Baltkrievijas nacionālais pasta dienests. 1949. gadā tā kļuva par Pasaules Pasta savienības biedru.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā pasta pakalpojumu izmantošana Baltkrievijas teritorijā hronikās minēta 885. gadā.[2]
Kijivas Krievzemē pastāvēja atsevišķs amats — prinča ziņnesis. Kurjeri piegādāja prinča rīkojumus dažādos valsts nostūros. Dažkārt ziņojumi tika sūtīti, pašam ziņnesim iemācoties tekstu no galvas.
1583. gadā izveidots pirmais Baltkrievijas pasta ceļš (Varšava—Bjalistoka—Grodņa—Viļņa), ieviešot arī pirmo pasta tarifu sistēmu. Maksu noteica sūtījuma veids un svars.
1793. gadā Baltkrievija kļuva par daļu no Krievijas Impērijas un pasts tika attīstīts kā daļa no Impērijas pasta dienesta. Tika izveidoti pasta rajoni, ieskaitot Minsku, Vitebsku un Mogiļevu.
Pirmā telegrāfa stacija Baltkrievijā tika aprīkota 1859. gadā Minskas un Babruiskas pasta nodaļā, savienojot tās ar telegrāfa līniju.
Regulāri pasta pārvadājumi pa dzelzceļu tika uzsākti 1871. gadā maršrutā Minska—Maskava, Minska—Rivne, Minska—Bresta, Minska—Lubava. Pasta vagoniem bija speciāli plaukti pasta šķirošanai un glabāšanai. Pieturās tika izvietotas pastkastes sūtījumu ievietošanai.
1914. gadā mūsdienu Baltkrievijas teritorijā bija 380 sakaru komersanti.
Pirms Otrā pasaules kara Baltkrievijā darbojās 2300 pasta nodaļas. Tās visas kara laikā tika iznīcinātas un pasta darbība pilnībā tika atjaunota tikai 1948. gadā.
Mūsdienās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2013. gada beigās Baltkrievijā pastāvēja 6 reģionālās filiāles, 3499 pasta nodaļas, darbinieku skaits sasniedza 27,8 tūkstošus cilvēku.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Пенсии можно будет получать в любом почтовом отделении независимо от места жительства | FINANCE.TUT.BY». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 31. maijā.
- ↑ «Доставка вестей и почты в IX—XVII вв». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. augustā. Skatīts: 2016. gada 31. maijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Belpošta.- Oficiālā tīmekļa vietne
