Belpošta

*Belpošta*
*Белпошта*
Belpošta; Белпошта
Dibināts	1995. gadā
Galvenais birojs	Minska, Baltkrievija
Pakalpojumi	Pasta pakalpojumi
Īpašnieks(-i)	Baltkrievijas valdība (100%)
Darbinieki	27 800
Tīmekļa vietne	www.belpost.by/eng/

Belpošta (baltkrievu: Белпошта, krievu: Белпочта), pilns nosaukums Republikāniskais unitārais pasta sakaru uzņēmums «Belpošta» (Рэспубліканскае ўнітарнае прадпрыемства паштовай сувязі «Белпошта») ir Baltkrievijas nacionālais pasta dienests. 1949. gadā tā kļuva par Pasaules Pasta savienības biedru.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā pasta pakalpojumu izmantošana Baltkrievijas teritorijā hronikās minēta 885. gadā.^[2]

Kijivas Krievzemē pastāvēja atsevišķs amats — prinča ziņnesis. Kurjeri piegādāja prinča rīkojumus dažādos valsts nostūros. Dažkārt ziņojumi tika sūtīti, pašam ziņnesim iemācoties tekstu no galvas.

1583. gadā izveidots pirmais Baltkrievijas pasta ceļš (Varšava—Bjalistoka—Grodņa—Viļņa), ieviešot arī pirmo pasta tarifu sistēmu. Maksu noteica sūtījuma veids un svars.

1793. gadā Baltkrievija kļuva par daļu no Krievijas Impērijas un pasts tika attīstīts kā daļa no Impērijas pasta dienesta. Tika izveidoti pasta rajoni, ieskaitot Minsku, Vitebsku un Mogiļevu.

Pirmā telegrāfa stacija Baltkrievijā tika aprīkota 1859. gadā Minskas un Babruiskas pasta nodaļā, savienojot tās ar telegrāfa līniju.

Regulāri pasta pārvadājumi pa dzelzceļu tika uzsākti 1871. gadā maršrutā Minska—Maskava, Minska—Rivne, Minska—Bresta, Minska—Lubava. Pasta vagoniem bija speciāli plaukti pasta šķirošanai un glabāšanai. Pieturās tika izvietotas pastkastes sūtījumu ievietošanai.

1914. gadā mūsdienu Baltkrievijas teritorijā bija 380 sakaru komersanti.

Pirms Otrā pasaules kara Baltkrievijā darbojās 2300 pasta nodaļas. Tās visas kara laikā tika iznīcinātas un pasta darbība pilnībā tika atjaunota tikai 1948. gadā.