Belpochta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Belpochta
Dibināts 1995. gadā
Galvenais birojs Valsts karogs: Baltkrievija Minska, Baltkrievija
Pakalpojumi Pasta pakalpojumi
Īpašnieks(-i) Baltkrievijas valdība (100%)
Darbinieki 27 800[1]
Mājaslapa www.belpost.by/eng/

Belpochta (baltkrievu: Белпошта, krievu: Белпочта) ir Baltkrievijas nacionālais pasta dienests. 1949. gadā tā kļuva par Pasaules Pasta savienības biedru.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā pasta pakalpojumu izmantošana Baltkrievijas teritorijā hronikās minēta 885. gadā.[2]

Kijevas Krievzemē pastāvēja atsevišķs amats — prinča ziņnesis. Kurjeri piegādāja prinča rīkojumus dažādos valsts nostūros. Dažkārt ziņojumi tika sūtīti, pašam ziņnesim iemācoties tekstu no galvas.

1583. gadā izveidots pirmais Baltkrievijas pasta ceļš (VaršavaBjalistokaGrodņaViļņa), ieviešot arī pirmo pasta tarifu sistēmu. Maksu noteica sūtījuma veids un svars.

1793. gadā Baltkrievija kļuva par daļu no Krievijas Impērijas un pasts tika attīstīts kā daļa no Impērijas pasta dienesta. Tika izveidoti pasta rajoni, ieskaitot Minsku, Vitebsku un Mogiļevu.

Pirmā telegrāfa stacija Baltkrievijā tika aprīkota 1859. gadā Minskas un Babrujskas pasta nodaļā, savienojot tās ar telegrāfa līniju.

Regulāri pasta pārvadājumi pa dzelzceļu tika uzsākti 1871. gadā maršrutā Minska—Maskava, Minska—Rivne, Minska—Bresta, Minska—Lubava. Pasta vagoniem bija speciāli plaukti pasta šķirošanai un glabāšanai. Pieturās tika izvietotas pastkastes sūtījumu ievietošanai.

1914. gadā mūsdienu Baltkrievijas teritorijā bija 380 sakaru komersanti.

Pirms Otrā Pasaules kara Baltkrievijā darbojās 2300 pasta nodaļas. Tās visas kara laikā tika iznīcinātas un pasta darbība pilnībā tika atjaunota tikai 1948. gadā.

Mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada beigās Baltkrievijā pastāvēja 6 reģionālās filiāles, 3499 pasta nodaļas, darbinieku skaits sasniedza 27,8 tūkstošus cilvēku.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]