Bengts Bengtsons Ūksenšerna

Bengts Bengtsons Ūksenšerna; Bengt Bengtsson Oxenstierna
Personīgā informācija
Dzimis	1591. gada 19. oktobrī ; Frēsvika, Uplande (tagad Stokholmas lēne), Zviedrija
Miris	1643. gada 9. jūnijā (51 gads); Rīga, Zviedru Vidzeme (tagad Latvija)
Vecāki	Bengts Gabrielssons Ūksenšerna, Brita Posse
Brāļi	Gabriels Bengtsons Ūksenšerna
Dzīvesbiedre	Margareta Brahe

Bengts Bengtsons Ūksenšerna (zviedru: Bengt Bengtsson Oxenstierna af Eka och Lindö, vācu: Benedict Oxenstiern, Freyherr zu Eckebyholm und Soderboö,^[1] 1591—1643) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs. Zviedru Vidzemes un Ingrijas ģenerālgubernators (1634—1643), rezidēja Rīgas pilī.

Dzīvesgājums

Dzimis 1591. gada 19. oktobrī Frēsvikas muižā (Frösvik) brīvkunga Bengta Gabrielssona Ūksenšernas un viņa sievas Britas, dzimušas Posses, ģimenē. Viņa vecākais brālis bija Gabriels Bengtsons Ūksenšerna (1586—1656), bet brālēns Zviedrijas kanclers grāfs Aksels Ūksenšerna (1583—1654).

1607.-1613. gadā studēja Rostokas, Jēnas un Vitenbergas universitātēs kā Benedikts Oksenštirns (latīņu: Benedictus Oxenstirn),^[2] apceļoja Poliju un Itāliju.

1616. gadā viņš devās ceļojumā cauri Osmaņu impērijai uz Sefevīdu valsts galvaspilsētu Isfahānu. 1618. gadā viņš devās tālāk uz Indijas zemēm, bet pie Hormuza bija spiests atteikties no šī mērķa un caur Bagdādi, Palestīnu, Ēģipti un Venēciju 1620. gadā atgriezās Zviedrijā.

Trīsdesmitgadu kara laikā 1621. gadā Ūksenšerna devās diplomātiskā misijā uz Venēcijas Republiku un citur. Pēc Livonijas hercogistes iekarošanas 1625. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Bengtam Ūksenšernam piešķīra Repinas muižu (Rappin) Tērbatas apriņķī.

No 1627. gada viņš bija karaļa Gustava II Ādolfa galma staļļmeistars, vēlāk zviedru ieņemtās Augsburgas gubernators (1632—1633). 1633. gadā viņš Štrālzundē apprecējās ar galma dāmu Margaretu Brahi.^[3]

1634. gadā Zviedrijas reģentu padome Bengtu Ūksenšernu iecēla par Zviedru Vidzemes un Ingrijas ģenerālgubernatoru.

Miris 1643. gada 9. jūnijā Rīgā, apglabāts Jedera baznīcā (Jäders kyrka) pie Eskilstūnas.

Atsauces

↑ «Eesti Rahvusraamatukogu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. martā. Skatīts: 2018. gada 4. maijā.
↑ imatrikulācijas ieraksts
↑ Svensk uppslagsbok, Malmö 1932

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bengts Ūksenšerna

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Nils Asersons Manneršelds	Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators 1634—1643	Pēctecis: Hermanis Vrangelis

[1] «Eesti Rahvusraamatukogu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. martā. Skatīts: 2018. gada 4. maijā.

[2] trikulācijas ieraksts

[3] Svensk uppslagsbok, Malmö 1932

[1]

[2]

[3]