Benjamins fon Bergmanis

Benjamins fon Bergmanis Benjamin von Bergmann Personīgā informācija Dzimis 1772. gada 28. novembrī Āraiši, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) Miris 1856. gada 28. augustā (83 gadi) Blusu muiža (tagad Cēsis, Latvija) Tautība Vācbaltietis

Zinātniskā darbība Zinātne Vēsture

Benjamins Firhtegots Baltazārs fon Bergmanis jeb Benjamiņš Bergmanis (vācu: Benjamin Fürchtegott Balthasar von Bergmann, 1772–1856) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, etnogrāfs, vēsturnieks un valodnieks. Profesora Ernesta fon Bergmaņa (1836-1907) vectēvs.

Dzīvesgājums

Bergmanis dzimis 1772. gada 28. (17.) novembrī Āraišu draudzes luterāņu mācītāja Gustava fon Bergmaņa un viņa sievas Beātas Elizabetes, dzim. Mederes ģimenē. Studēja filozofiju un teoloģiju Leipcigas un Jēnas universitātēs (1791—1795). No 1798. gada strādāja par mājskolotāju Maskavā, pētīja kalmiku valodu un paražas Kalmikijā (1802-1803).

Pēc atgriešanās dzimtenē 1803. gadā kļuva par Rūjienas luterāņu draudzes mācītāju, tad par Ērgļu draudzes mācītāju (1806-1814), tad atkal atgriezās Rūjienā, kur nokalpoja līdz 1842. gadam. Vecumdienas pavadīja Blusu muižā pie Cēsīm, kur nodarbojās ar valodniecību.

Miris 1856. gada 28. (16.) augustā Blusu muižā (Blussen).

Bērni

Mācītājs Benjamins fon Bergmanis bija precējies ar Eleonoru Vilhelmīni, dzim. Polhovu (1780-1846). Viņiem bija 6 bērni:

1. Rihards fon Bergmanis (1805-1878)
2. Eleonora Elizabete (1807-1867)
3. Karolīne Amālija (1808-1872)
4. Paulīne Šarlote (1813-?)
5. Minna Auguste (1813-1840)
6. Kārlis Gustavs (1816-1836)

Darbi

• Die Kalenderunruhen in Riga in den Jahren 1585 bis 1590. Leipzig: Hartknoch, 1806. — S. 286-87.
• Johann Reinhold von Patkul. In: Livona. Ein historisch-poetisches Taschenbuch für die deutsch-russischen Ostsee-Provinzen. Jg. 2. Hrsg. von Gotthard Tielemann. Riga-Dorpat: Friedrich Meinshausen, 1815, S. 121-135
• Bulawin's Aufruhr und Mazeppa's Uebergang zu den Schweden. In: Livona. Ein historisch-poetisches Taschenbuch für die deutsch-russischen Ostsee-Provinzen. Jg. 2. Hrsg. von Gotthard Tielemann. Riga-Dorpat: Friedrich Meinshausen, 1815, S. 273-318
• Ursprung des Lamismus aus Indien. Inländisches Museum. Hrsg. von C. E. Raupach. Bd. 2. H. 5. Dorpat: J. C. Schünmann, 1821, S. 29-40

Literatūra

• Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrtenlexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Hrsg. von Johann Friedrich von Recke, Karl Eduard Napiersky. Bd. 1. Mitau : Steffenhagen und Sohn 1827, S. 129–132 ; Napiersky, C.[arl] E.[duard], Beise, Theodor. Nachträge und Fortsetzung, Bd. 1. Mitau : Steffenhagen und Sohn 1859, S. 51-52.
• Redlich, May. Lexikon deutschbaltischer Literatur. Eine Bibliographie. Hrsg. von der Georg-Dehio-Gesellschaft. Verlag Wissenschaft und Politik, Berend von Nottbeck : Köln, 1989, S. 43.
• Deutschbaltisches Biographisches Lexikon 1710–1960. Hrsg. von Wilhelm Lenz. Wedemark: Verlag Harro von Hirschheydt, 1998, S. 55
• Die evangelischen Prediger Livlands bis 1918. Hrsg. von Martin Ottow und Wilhelm Lenz. Köln-Wien: Böhlau Verlag, S. 170
• Gottzmann, Carola L.; Hörner, Petra. Lexikon der deutschsprachigen Literatur des Baltikums und St. Petersburgs vom Mittelalter bis zur Gegenwart. Bd. 1: A-G. Berlin-New York: Walter de Gruyter, 2007, S. 211-212