Pāriet uz saturu

Amatas pagasts

Vikipēdijas lapa
Amatas pagasts
Novads: Cēsu novads
Centrs: Ģikši
Kopējā platība:[1] 108,3 km2
  Sauszeme: 104,5 km2
  Ūdens: 3,8 km2
Iedzīvotāji (2026):[2] 617
Blīvums (2026): 5,9 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Amatas pagasts Vikikrātuvē

Amatas pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Amatas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Drabešu, Nītaures, Skujenes, Līgatnes un Vaives pagastiem. Pagasta pārvalde atrodas Ģikšos, citas lielākās apdzīvotās vietas ir Rencēni, Spāre, Aparnieki, Velmeri, Zāģeri.

Reljefa formas

[labot | labot pirmkodu]

Akmenskalns, Aparnieku kalns, Avotkalns, Āpšu kalni, Baložkalns, Bērziņkalns, Doļu pilskalns, Dzegužkalns, Dzērvu kalns, Dzirškalns, Gaidēnleja, Gribuļu kalni, Jēču kalni, Kalnlielmārču kalns, Kaļļu leja, Kaupes kalns, Krievu kalns, Lemeškalns, Lepekšu kalns, Lielais kalns, Palmēnu kalns, Ratnieku kalns, Ratnieku lejas, Raudu kalns, Reinu kalni, Ruķeļkalns, Skāduļu kalns, Skolas leja, Ūbeļkalns, Vasas kalns, Vēršu kalni, Vilkašas, Ziedu leja, Žagaru kalns.

Hidrogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Kaļļu avoti, Lepekšu avoti

Amata, Dadžupe, Gaidene, Grūba, Kurmjupe, Lielmārču strauts, Maiļupe, Nediene, Pērļupe, Ratnieku upe, Silnieku strauts, Skujas upe.

Ūdenstilpes

[labot | labot pirmkodu]

Alaiņu ezers, Billes ūdenskrātuve, Doles ezers, Dziļūksnes ezers, Jaunsermuļu dīķi, Jēkuļu dīķi, Kalēju dīķis, Kauļu ezers, Leimaņu dīķis, Mazais Ruķeļu ezers, Melnais purvs, Rēveļu ezers, Ruķeļu ezers, Seklītis, Skalbēru dīķi, Straumēnu dīķis, Vilkašu ezers, Zāģeru dīķis, Zipu dīķis.

Ducenes purvs, Dziļūkšņa purvs, Eglīšu purvs, Kurmu purvs, Kūdras purvs, Ķengu purvs, Maksnieku purvs, Meirānu purvs.

Dabas pieminekļi

[labot | labot pirmkodu]

Kaļļu avoti

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

1945. gadā Cēsu apriņķa Kosas pagastā izveidoja Kosas ciema padomi. Cēsu rajona Kosas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Rencēnu ciemu. 1965. gadā Kosas ciemam pievienoja Drabešu ciema padomju saimniecības «Amata» teritoriju, padomju saimniecības «Skujene» teritoriju ar ciema centru Kosu pievienoja Skujenes ciemam, bet pašu ciemu pārdēvēja par Amatas ciemu.

1990. gadā ciemu reorganizēja par Cēsu rajona pagastu. 2000. gadā Amatas pagasts apvienojās ar Drabešu pagastu, izveidojot Cēsu rajona Amatas novadu. 2009. gadā Amatas novads kļuva par patstāvīgu pirmā līmeņa administratīvo vienību, bet 2021. gadā tika pievienots Cēsu novadam.

Pieminekļi

[labot | labot pirmkodu]
  • Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš)[3]
  • Kaikūņu senkapi
  • Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš)
  • Doļu pilskalns
  • Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš)

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19351 557    
19591 080−1.51%
19651 059−0.33%
GadsIedz.±% g.p.
1979874−1.36%
1989892+0.20%
2000872−0.21%
GadsIedz.±% g.p.
2011687−2.14%
2021610−1.18%

Apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Ģikši un Spāre.

Ievērojamas personības

[labot | labot pirmkodu]

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]