Gustavs fon Bergmanis

Gustavs fon Bergmanis;
Personīgā informācija
Dzimis	1749. gada 8. aprīlī ; Ādažu mācītājmuiža, Vidzemes guberņa; (Bukulti, Ropažu novads, Latvija)
Miris	1814. gada 12. jūlijā (65 gadi); Rūjiena
Dzīves vieta	Vidzemes guberņa
Tautība	vācbaltietis

Gustavs Bergmanis jeb Gustavs fon Bergmanis (vācu: Gustav von Bergmann, 1749—1814) bija luterāņu mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs. Organizējis vakcināciju pret bakām Vidzemes guberņā aptuveni 12 000 cilvēkiem. Maskavas dabaspētnieku biedrības goda loceklis (1806). Rīgas brīvmūrnieku ložas "Zum Schwerdt" brālis (1785), ieguvis 4. grādu Striktās Observences sistēmā (1790).

Savā tipogrāfijā iespieda pirmos latviešu tautasdziesmu jeb "latviešu gudrību" (lettischer Sinngedichte) krājumus. Pirmais Latvijā uzsāka masveida vakcināciju pret bakām.

Biogrāfija

Dzimis Ādažu jeb Bukultu (Neuermühlen) mācītāja Baltazara fon Bergmaņa un viņa sievas Annas Elizabetes, dzim. Depkinas, ģimenē. Viņa brāļi bija Baltazars (1736-1789), Ambrozijs (1740-1784) un Liborijs fon Bergmanis (1754-1823).

No 1763. gada viņš mācījās Veimāras ģimnāzijā.^[1] 1767.-1770. gadā Bergmanis studēja teoloģiju un dabaszinības Leipcigas Universitātē.

1771.-1780. gadā viņš bija luterāņu mācītājs Āraišu draudzē, 1780.-1785. gadā Mazsalacas draudzē, kur 1782.-1785. gadā iekārtoja Mazsalacas grāmatu spiestuvi savā mājā.

1785.-1814. gadā Bergmanis bija mācītājs Rūjienas draudzē un Rūjienas grāmatu spiestuves īpašnieks. Divdesmit astoņos amata gados viņš izpotēja pret bakām ap 12 000 Rūjienas apkārtnes ļaužu, par ko 1802. gadā saņēma zelta pateicības medaļu. 1806. gadā Maskavas Zinātņu biedrība G. Bergmani ievēlēja par savu goda biedru. No 1807. gada viņš bija Vidzemes luterāņu baznīcas virskonsistorijas asesors.

Miris Rūjienā 1814. gada 12. jūlijā.

Bērni

Benjamins Firhtegots Baltazārs fon Bergmanis (Benjamin Fürchtegott Balthasar von Bergmann, 1772–1856) - luterāņu mācītājs, etnogrāfs, vēsturnieks, valodnieks
Hermanis Johans Jakobs (Hermann Johann Jacob v. Bergmann, 1780-1856) - luterāņu mācītājs
Heinrihs Eberhards (Heinrich Eberhard v. Bergmann, 1794-1872) - Krievijas impērijas armijas virsnieks

Devums

Izveidojis plašu bibliotēku - vecākās grāmatas viņš bija mantojis no sava vecvectēva dzejnieka un valodnieka L.Depkina.
Savā tipogrāfijā iespiedis ap 160 izdevumiem - pirmos latviešu tautasdziesmu krājumus, gan paša redakcijā, gan arī Palsmanes mācītāja F.D.Vāra sastādīto "Palcmariešu dziesmu krājumu" (1808) ar vairāk nekā 400 dziesmām.
Pārdrukājis senus Baltijas vēstures avotus.

Darbi

"Kristīgas ticības mācība" (1772),
Gustav Bergmann. Geschichte von Livland, nach bossuetischer Art entworfen. Leipzig : Im Schwickertschen Verlage, 1776. lk. 48–52. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 2. oktobrī. ("Līvzemes vēsture")
Sammlung livländischer Provinzialwörter ("Vidzemes apvidus vārdu krājums", 1785),
"Svēti stāsti..." (1786),
Tēvreižu krājums 152 valodās (1789),
"Labu ziņu un padomu grāmata" (1791),
"Vidzemes kalendārs" (1791-1800),
Priekšvārds Bībeles 3.izdevumam (1794),
"Saņemamas sprediķu mācības" (1795),
Stāstiņi žurnālā "Latviska Gada Grāmata" (1797-98),
Latviešu-vācu, vācu-latviešu vārdnīca (1806) nepabeigta, vēlāk iestrādāta K.K.Ulmaņa vārdnīcā (1872),
Erste Sammlung lettischer Sinngedichte, daļa metiena ar nosaukumu Sammlung ächt lettischer Sinngedichte ("Pirmais latviešu gudrību krājums", 1807) ar vairāk nekā 200 latviešu vārsmām un tautas gudrībām,
Zweite Sammlung lettischer Sinn-oder Stegreifsgedichte ("Otrais latviešu gudrību krājums", 1808) ar apmēram 250 vārsmām,
"Kristīgas dziesmas. Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas" (1809),

Pagodinājumi un apbalvojumi

1787. gadā - iecelts muižnieku kārtā,
1802. gadā - zelta pateicības medaļu par potēšanu pret bakām,
1806. gadā - ievēlēts par Maskavas dabaszinātņu biedrības goda biedru.

Literatūra

Gustav Bergmann in Salisburg und in Ruien. Erschienene Drucke. Riga: 1885
Bergmann E. Von unseren Vorfahren. Berlin: 1896.
Gustavs Bergmanis. Es viņu pazīstu. Rīga:Biogrāfiskā arhīva apgāds, 1939. - 64 lpp.
Švābe A. Kāda mācītāja dzīve. Stokholma: 1958
Adamovičs A. Latvijas baznīcas vēsture. Nebraska: Sējējs, 1961. - 33 lpp.
Lange E. Latvijas baznīcas vēsture. Mineapolisa, 1972. - 29 lpp.
Zanders O. Vienmēr darbīgais Gustavs Bergmanis. Grāmata, 1991, 7/8
Caune Māra. Zīmējumi no Gustava Bergmaņa atstātā mantojuma. Latvijas Arhīvi (1994). - Nr.3, 44./52.lpp.
Liepnieks Laimonis. Mācītājs un grāmatu iespiedējs. [sakarā ar G. Bergmaņa (1749-1814) 250 gadu jubileju]. Valmieras laikraksts "Liesma" 1999. gada 23. aprīlī
Taal, K. Gustav Bergmann ja tema memoriaalkogu Tartu Ülikooli Raamatukogus. Tartu Ülikooli Raamatukogu töid / Veröffentlichungen der Universitätsbibliothek Tartu 11 (2000), 108–116 lpp.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 71-72 lpp.
Beyer J. Undeutsche Bibeln für Deutsche? Zur Benutzung der ersten lettischen, dörptestnischen und revalestnischen Bibeldrucke (1685–1715). The German book in Wolfenbüttel and abroad. Studies presented to Ulrich Kopp in his retirement. Edited by William A. Kelly and Jürgen Beyer. Tartu: University of Tartu Press, 2014, 37–82 lpp.

Atsauces

↑ «Datubāze „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 14. septembrī.

Ārējās saites

[1] «Datubāze „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 14. septembrī.

[1]