Kalmikija

Kalmikijas Republika
	Kalmikijas Republika
	Республика Калмыкия; Хальмг Таңһч
; Karogs	; Ģerbonis
	Platība
- Kopējā	76 100 km²
	Iedzīvotāji
- Kopā	292 410
- Blīvums	3,8/km²
- Tautas	kalmiki (53,33%); krievi (33,55%)
Pilsētas	1
Rajoni	13
	Mājaslapa: http://kalm.ru/
	Kalmikijas Republika Vikikrātuvē

Kalmikija (kalmiku: Хальмг Таңһч) ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Tā robežojas ar Krasnodaras novadu un Rostovas apgabalu rietumos, Volgogradas apgabalu ziemeļos, Astrahaņas apgabalu austrumos, Kaspijas jūru dienvidaustrumos, Dagestānu un Stavropoles novadu dienvidos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalmiku hanistes teritorija Volgas lejtecē un citas mongoļu valstis 17. gadsimtā.

Kalmiku senči bija oirati, kas ap 1630. gadu no Irtišas baseina Sibīrijā pārcelās uz Volgas lejteci, kur viņi uzvarēja Nogaju Ordas karaspēku. Ap 1655. gadu kalmiku hani kļuva par Krievijas caru vasaļiem, lielāko militāro varenību kalmiki sasniedza hana Ajuka (1669–1724) vadībā. Pēc viņa nāves kalmiku autonomija samazinājās, hans Ubaši (1724~1775) nolēma kopā ar 200 000 kalmiku atgriezties Vidusāzijā.

Pēc Oktobra revolūcijas 1920. gada 4. novembrī nodibināja Kalmiku Autonomo apgabalu, ko 1935. gada 22. oktobri pārdēvēja par Kalmikijas APSR. Otrā pasaules kara laikā 1942. gada 12. augustā Vērmahts iekaroja Kalmikijas galvaspilsētu Elistu. 1943. gada 27. decembrī kalmikus apvainoja sadarbībā ar vāciešiem un izsūtīja uz Vidusāziju un Sibīriju, bet Kalmikijas APSR likvidēja. Destaļinizācijas laikā kalmikiem atļāva atgriezties dzimtenē un 1957. gada 9. janvārī atjaunoja Kalmiku Autonomo apgabalu, bet 1958. gada 29. jūlijā Kalmikijas APSR.

1992. gada 21. aprīlī nodibināja Kalmikijas Republiku.