Berberi
Berberi ir Ziemeļāfrikas rietumu pirmiedzīvotāju tautu grupa, kas dzīvo teritorijā no Atlantijas okeāna līdz Šivas oāzei Ēģiptē (kas atrodas apmēram 50 km uz austrumiem no Lībijas robežas). Pirmo reizi vārds "berberi" parādījās pēc Romas Impērijas sabrukšanas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ģenētiskie pētījumi norāda, ka neolīta perioda ieceļotāji Ziemeļāfrikā ienākuši no austrumiem un asimilējuši paleolīta iedzīvotājus. Tam bijusi lielāka ietekme uz pamtiedzīvotāju genomu nekā arābu ekspansijai pēc 7. gadsimta.[1] Vēsturiski šie ļaudis ir runājuši berberu valodā vai kādā no šīs valodas dialektiem, berberu valoda ir Afroāzijas (jeb hamītu-semītu valodu) valodas atzars. Mūsdienās liela daļa berberu runā arābu valodā. Āfrikā kopumā dzīvo ap 30—40 miljoni berberu valodā runājošo iedzīvotāju, pārsvarā Marokā, Alžīrijā, Mali, Nigērijā un Lībijā, krietni mazāka berberu koncentrācija arī Ēģiptē.
Neraugoties uz berberu ieguldījumu arābu Āfrikas politiskajā dzīvē, viņu nearabizētajām ciltīm trūkst politiskās un dažviet arī kultūras autonomijas, lai gan tās ir lielākā etniskā minoritāte. Visi mēģinājumi panākt autonomiju tika brutāli apspiesti. Berberu jautājums ieņem nozīmīgu vietu mūsdienu Ziemeļāfrikas dzīvē, taču visur tas tiek risināts atšķirīgi. Ja Marokā ir bijusi lielā mērā liberāla politika attiecībā uz berberiem, tad Alžīrijā pamatiedzīvotāju problēma ir īpaši aktuāla.
Eiropā dzīvo ap 2,2 miljoni berberu imigrantu, lielākoties Nīderlandē, Beļģijā un Francijā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Berberi.
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|