Bergmaņi

Vikipēdijas lapa

Fon Bergmaņi (vācu: von Bergmann) bija Rīgas patriciešu un Vidzemes luterāņu mācītāju dzimta.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimtas ciltstēvs bija Umurgas draudzes (Ubenorm) luterāņu mācītājs Ambrozijs Bergmanis (1641—1677), kurš pēc teoloģijas studijām Kēnigsbergas Universitātē 1667. gadā pārcēlās uz Zviedru Vidzemi un mira tīfa epidēmijas laikā. Viņa dēls tirgotājs Palms Bergmanis (1672—1751) pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur Lielā Ziemeļu kara laikā 1703. gadā viņam piedzima dēls Baltazars Bergmanis (1703—1768). Viņš apprecēja Doma un Pētera baznīcu mācītāja Bartolomeja Depkina (1682—1746) meitu Annu Elizabeti Depkinu un kļuva par Ādažu draudzes mācītāju, viņiem piedzima četri dēli — Baltazars (Ādažu draudzes mācītājs, 1736—1789), Abrozijs (ārsts, 1740—1784), Gustavs (Āraišu, tad Mazsalacas un Rūjienas draudžu mācītājs, 1749—1814) un Liborijs (mācītājs, 1754—1823), kuri bija aktīvi brīvmūrnieki un 1787. gadā ieguva mantojamu dižciltību, kā arī meita Doroteja (1742—1821).

Gustava Bergmaņa dēls Benjamins fon Bergmanis (1772—1856) bija Ērgļu un Rūjienas draudžu mācītājs, bet mazdēls Rihards fon Bergmanis (1805—1878) Rūjienas draudzes mācītājs. Riharda fon Bergmaņa dēls Ernests fon Bergmanis (1836—1907) kļuva par slavenu ķirurgu, bet mazdēls Gustavs fon Bergmanis (1878—1955) par ievērojamu ārstu internistu.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ed. v. Bergmann. Des Palm Bergmann Nachkommen 1672-1886. Riga: 1886;
  • Ernst v. Bergmann. Von unseren Vorfahren. Berlin: 1896

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]