Baltazars fon Bergmanis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par juristu. Par mācītāju skatīt rakstu Baltazars Bergmanis (mācītājs).
Baltazars fon Bergmanis
Balthasar von Bergmann
Baltazara fon Bergmana (apakšā) ēnu profils (J.K.Broces zīmējums)
Baltazara fon Bergmana (apakšā) ēnu profils (J.K.Broces zīmējums)
Personīgā informācija
Dzimis 1736. gada 14. jūnijā
Ādažu mācītājmuiža, Vidzemes guberņa
(Bukulti, Garkalnes novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1789. gada 17. februārī (52 gadi)
Rīga, Krievijas Impērija
(Karogs: Latvija Latvija)
Vecāki tēvs - Baltazars Bergmanis; māte - Anna Elizabete, dzim. Depkina
Brāļi Ambrozijs fon Bergmanis (Ambrosius von Bergmann, 1740-1784, ārsts), Gustavs fon Bergmanis (Gustav von Bergmann, 1749-1814, mācītājs) un Liborijs fon Bergmanis (Liborius von Bergmann, 1754-1823, mācītājs)
Dzīvesbiedre Anna Margarēte, dzim. Berga (kāzas 1768. gada 27. novembrī Sanktpēterburgā)

Baltazars fon Bergmanis (vācu: Balthasar von Bergmann, dzimis 1736. gada 14. jūnijā, miris 1789. gada 17. februārī) bija vācbaltiešu jurists, galma padomnieks, rakstnieks, masons. Mūža nogalē ierosinājis izveidot biedrību apgaismības ideju izplatīšanai Vidzemē ar nolūku veicināt latviešu valodas mācīšanos vācbaltiešu vidē un periodiski izdot žurnālu. Šāda biedrība, galvenokārt starp Vidzemes mācītājiem, darbojās arī pēc brīvmūrnieku ložu apturēšanas 1794. gadā un viens no tās vadītājiem bija Mālpils mācītājs Johans Gotfrīds Ageluts.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1736. gadā Ādažos, mācītāja Baltazara Bergmaņa ģimenē. Mācījās skolā Veimārā, studēja tieslietas Jēnas universitātē. No 1761. līdz 1763. gadam strādāja par baznīcas notāru Cēsīs. No 1763. līdz 1767. gadam Bergmanis bija Krievijas impērijas galminieka un brīvmūrnieka grāfa Lestoka sekretārs, no 1764. līdz 1773. gadam - tieslietu kolēģijas advokāts Pēterburgā. No 1773. līdz 1783. gadam Baltzars fon Bergmanis bija Vidzemes hoftiesas loceklis.

Darbošanās kā masonam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no sava laika ievērojamākajiem Striktās Observances brīvmūrnieku vadoņiem.[2] 1765. gadā - Rīgas masonu ložas Zum Schwerdt dibinātājs. No 1768. līdz 1769. gadam Bergmanis Sanktpēterburgas kapitula „Fēnikss” loceklis. 1773. gadā Sanktpēterburgas ložas Urania dibinātājs un goda loceklis. No 1773. līdz 1779. gadam Rīgas ložas Zum Schwerdt vadītājs - krēsla meistars. 1778. gadā - Volfenbiteles konventa delegāts. 1782. gadā viņš bija Striktās Observances VII. provinces Jelgavas prefektūras Tempelburg kapitulārs un Rīgas prefektūras kapitula komturs ar vārdu Balthazar equee a columna aurea coronata, Striktās Observances VIII. provinces Maskavas kapitula (priorāta) loceklis.[3]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Fata Livoniae. Die natali auspicatissimo serenissimi principis Ernesti Augusti Constantini ducis Saxoniae Iuliaci Cliviae Montium Angariae Westphaliaeque rel. principis et Domini Nostri clementissimi in florentissimo celeberrimoque gymnasio Guilelmo-Rujen, 1794 ([Rujen : G. Bergmann])

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Eugen Lennhoff, Oskar Posner. Internationales Freimaurer-Lexikon. Amalthea-Verlag. Wien, 1932
  • Ernest Friedrichs. Die Freimaurerei in Russland und Poland. Büchler & Co. Bern, 1908

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Draugu biedrība, latviešu. Latviešu Konversācijas vārdnīca, 3. sēj. 5896 sleja. 1928-1929
  2. Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001
  3. ЦХИДK (Vēsturiski dokumentālo kolekciju glabāšanas centrs), Maskava, Krievija. Ф.1412, oп.1., Д. 4353, Д. 5556