Ektors Berliozs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Berliozs)
Jump to navigation Jump to search
Ektors Berliozs
Hector Berlioz
Berliozs ap 1855. gadu
Berliozs ap 1855. gadu
Personīgā informācija
Dzimis 1803. gada 11. decembrī
Lekotsentandrē, Francijas Pirmā republika (tagad Valsts karogs: Francija Izēra, Francija)
Miris 1869. gada 8. martā (65 gadi)
Parīze, Francijas Otrā impērija (tagad Karogs: Francija Francija)
Paraksts Hector Berlioz Signature.svg
Profesionālā informācija
Žanrs romantisma mūzika, opera, simfonija

Ektors Berliozs[a] (franču: Hector Berlioz, izrunā: [ɛk.tɔʁ bɛʁ.ljoz], dzimis 1803. gada 11. decembrī, miris 1869. gada 8. martā) bija franču romantisma mūzikas komponists, diriģents un mūzikas kritiķis. Viņš bija viens no izcilākajiem 19. gadsimta komponistiem. Starp slavenākajiem Berlioza darbiem ir “Fantastiskā simfonija”, episkā opera “Trojieši” (Les Troyens), rekviēms Grande messe des morts un dziesmu cikls Les nuits d’été.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ektors Berliozs ir dzimis 1803. gada 11. decembrī ārsta Luī Berlioza un viņa sievas ģimenē mazā pilsētiņā Lekotsentandrē, kas atrodas pie Savojas Alpiem, starp Lionu un Grenobli. Divpadsmit gadu vecumā Ektors Berliozs spēja lasīt oriģinālo liroepikas darbu “Eneīda”, spēlēt flautu, komponēt savus pirmos mūzikas darbus.[1]

1821. gadā, 17 gadu vecumā, Parīzē sāka studēt medicīnu. Sākotnēji mūzika viņu līdz galam nav aizrāvusi, bet Parīzes konservatorijas bibliotēkā iepazīstoties Kristofa Vilibalda Gluka operu partitūrām, mūzika viņu uzrunājusi. Pretēji tēva un mātes vēlmēm, Ektors Berliozs no universitātes pārgāja studēt uz konservatoriju. Viņš sāka komponēt. 1830. gadā ieguva Romas prēmiju par kantātes “Sardanapals” komponēšanu. Līdz tam viņš jau bija radījis vairākus operas “Fausts” skatus, kas vēlāk, 1845. gadā, tika iekļauti operā “Fausta pazudināšana”, kā arī vēlāk slaveno darbu “Fantastiskā simfonija” (Symphonie fantastique). Līdz 1832. gadam Ektors Berliozs pavada Romā, Pāvesta valstī, kur sakomponēja skaņdarbu “Lelio jeb Atgriešanās dzīvē”, kas ir kā “Fantasiskās simfonijas” turpinājums, bet tad atgriezās Parīzē.

1833. gadā Ektors Berliozs apprecējās ar Heriotu Smitsoni, kas bija viņa mūza jau iepriekš, komponējot “Fantastisko simfoniju”.

Berliozs nomira 1869. gada 8. martā, 65 gadu vecumā. Viņš ir apglabāts Monmartras kapsētā, Parīzē.

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vārds atveidots pēc franču īpašvārdu atveidošanas noteikumiem. Latviešu avotos nereti viņa vārds atveidots arī kā Hektors Berliozs

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jēkabs Vītoliņš. Mūzikas vēsture, 1930. 338. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]