Kristofs Vilibalds Gluks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kristofa Vilibalda Glika portrets (1775)

Kristofs Vilibalds Gluks (1714—1787, vācu: Christoph Willibald Gluck) bija vācu cilmes agrīnā klasicisma perioda operu un baletmūzikas komponists. Reformējis operas žanru, saplūdinot itāliešu un franču operu tradīcijas. Gluka pazīstamākās operas ir ”Orfejs un Eiridīke”, ”Ķīnietes”, ”Ifigēnija Aulīdā”, ”Ifigēnija Tauridā”.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1714. gada 2. jūlijā Ersabahas mežsarga Aleksandra Glika ģimenē Bavārijā, 1717. gadā viņa ģimene pārcēlās uz Sudetu kalniem tagadējā Čehijā.

Mācījās Homutovas (vācu: Komotau) jezuītu ģimnāzijā, no 1731. gada studēja matemātiku Prāgas universitātē, 1737. gadā devās uz Itāliju. Sākotnēji viņš ir orķestra muzikants Itālijas pilsētās, bet 1741. gadā Milānā pirmo reizi uzstājās kā komponists. 1754. gadā kļuva par Vīnes galma kapelmeistaru. 1756. gadā Romas pāvests viņu iecēla dižciltīgo kārtā. No 1773. gada Gluks dzīvoja Parīzē.

Operas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Operas Armide iestudējums (1904).
  1. Artaserse, Milāna, 1741
  2. Cleonice (arī Demetrio), Venēcija, 1742
  3. Demofoonte, Milāna, 1743
  4. Il Tigrane, Krema (Crema Lombardijā), 1743
  5. La Sofonisba (jeb Siface), Milāna 1744
  6. Ipermestra, Venēcija, 1744
  7. Poro (arī Alessandro nell’India), Turīna, 1744
  8. Ippolito, Milāna 1745
  9. La caduta de’ Giganti, Londona, 1746
  10. Artamene, Londona, 1746
  11. Le nozze d’Ercole e d’Ebe, Pillnica (tagad Drēzdenes daļa), 1747
  12. La Semiramide riconosciuta, Vīne, 1748
  13. La contesa de’ numi, Kopenhāgena, 1749
  14. Ezio, Prāga, 1750
  15. Issipile, Prāga, 1752
  16. La clemenza di Tito, Neapole, 1752
  17. Le cinesi, Vīne, 1754
  18. La danza, Laksenburgas pils (Laxenburg) pie Vīnes, 1755
  19. L’innocenza giustificata, Vīne, 1755
  20. Antigono, Roma, 1756
  21. Il re pastore, Vīne, 1756
  22. La fausse esclave, Vīne, 1758
  23. L’île de Merlin, ou Le monde renversé, Šēnbrunnas pils, 1758
  24. La Cythère assiégée, Vīne, 1759
  25. Le diable à quatre, ou La double métamorphose, Laksenburgas pils, 1759
  26. L’arbre enchanté, ou Le tuteur dupé, Vīne, 1759
  27. Tetide, Vīne, 1760
  28. L’ivrogne corrigé, Vīne, 1760
  29. Le cadi dupé, Vīne, 1761
  30. Orfeo ed Euridice, Vīne, 1762
  31. Il trionfo di Clelia, Boloņa, 1763
  32. Ezio (otrais variants), Vīne, 1763
  33. La rencontre imprévue, Vīne, 1764
  34. Il Parnaso confuso, Šēnbrunnas pils, 1765
  35. Telemaco ossia L’isola di Circe, Vīne, 1765
  36. La corona, Šēnbrunnas pils, 1987
  37. Il Prologo, Florence, 1767
  38. Alceste, Vīne, 1767
  39. La Vestale, Vīne, 1768
  40. Le Feste d’Apollo, Parma, 1769
  41. Paride ed Elena, Vīne, 1770
  42. Iphigénie en Aulide, Parīze, 1774
  43. Orphée et Euridice, Parīze, 1774
  44. L’arbre enchanté, ou Le tuteur dupé, Parīze, 1775
  45. Cythère assiégée (otrais variants), Parīze, 1775
  46. Alceste (franču variants), Parīze, 1776
  47. Armide, Parīze, 1777
  48. Iphigénie en Tauride, Parīze, 1779
  49. Echo et Narcisse, Parīze, 1780
  50. Iphigenia in Tauris (vācu variants), Vīne, 1781