Bernhards Frīdrihs Bērenss

Bernhards Frīdrihs Bērenss Personīgā informācija Dzimis 1795. gada 4. augustā Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) Miris 1863. gada 25. septembrī (68 gadi) Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Latvija)

Zinātniskā darbība Zinātne medicīna Alma mater Getingenes Universitāte, Tērbatas Universitāte

Bernhards Frīdrihs Bērenss (vācu: Bernhard Friedrich Baerens, 1795–1863) bija vācbaltiešu ārsts, Dr. med. (1819). Rīgas pilsētas slimnīcas direktors (1832-1863).

Dzīvesgājums

Dzimis 1795. gada 4. augustā Rīgā tirgotāja Kārļa Vilhelma Bērensa un viņa sievas Elizabetes Frīderikes, dzimušas Holstas, ģimenē. Mācījās Vidzemes guberņas ģimnāzijā Studēja medicīnu Tērbatas Universitātē (1814-1815), tad pēc Napoleona karu beigām Vīnes un Getingenes universitātēs (1816-1819). 1819. gadā Tībingenes Universitātē aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju par acs lēcas fizioloģiju un patoloģiju. No 1820. gada strādāja Rīgā. 1822. gadā kopā ar Kārli Jūliju Jakobu Mēbesu (1789-1861) un Eiženu Merklinu (1792-1873) nodibināja Rīgas Praktizējošo ārstu biedrību, bija tās prezidents (1845-1847). 1832. gadā B. F. Bērenss kļuva par Rīgas pilsētas nabagu, vēlākās 1. slimnīcas direktoru, sagatavojot jaunu būvniecības projektu (arhitekts Johans Daniels Felsko). 1847. gadā viņa vadībā veica pirmo ētera narkozi Latvijā. Pēc viņa ierosmes un vadībā no 1849. līdz 1860. gadam iznāca Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības rakstu krājums Beiträge zur Heilkunde. Bija Rīgas Literāri praktiskās pilsoņu biedrības goda biedrs (1852). Miris 1863. gada 25. septembrī Rīgā.

Darbi

• Dissertatio inauguralis sistens systematis lentis crystallinae monographiam physiologico-pathologicam, pars prima. Bernhardus Fridericus Baerens. Riga-Livonus. Tubingae: Typis Reisianis, MDCCCXIX.
• Beobachtungen und Erfahrungen über die epidemische Cholera. Protoc.-Extr. der Versammlung sammtl. Aerzte Rigas. Riga, 1831
• Eine angeborne Halsfistel und Ophthalmie abdominalis. Mittheil. aus d. Arch. der Gesellschaft pr. Aerzte in Riga, 1839
• Geschichtliches aus der Cholera-Epidemie in Riga. Beitr. zur Heilkunde, 1851
• Zur Erinnerung an Dr. O. G. Z. Girgensohn. Beitr. zur Heilkunde, 1853
• Falle v. Traumen des Auges. Beitr. zur Heilkunde, 1855

Literatūra

• Bochmann E. Die Geschichte der Gesellschaft praktischer Ärzte zu Riga von 1822–1872. R., 1872. 145 S.
• Brennsohn I. Die Aerzte Livlands von den ältesten Zeiten bis zur Gegenwart. Mitau, 1905. 481 S.
• Deutschbaltisches biographisches Lexikon. 1710–1960. Köln, Wien, 1970. 930 S.; Wedemark, 1998. 930 S.