Johans Daniels Felsko

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Johans Daniels Felsko
Pilnais vārds Johann Daniel Felsko
Dzimis 1813. gada 30. oktobrī
Rīga, Vidzemes guberņa
Miris 1902. gada 7. oktobrī
Rīga, Vidzemes guberņa
Tautība vācbaltietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Karaliskā Daiļo mākslu akadēmija Kopenhāgenā,
Sanktpēterburgas Ķeizariskā Mākslas akadēmijā
Mākslas virziens neogotika, neorenesanse, apaļloka stils, historisms, eklektisms

Johans Daniels Felsko (vācu: Johann Daniel Felsko, 1813—1902) bija pirmais Rīgas pilsētas arhitekts (vācu: Stadt-Architekt, 1844—1879). Felsko sagatavoja pilsētas plānu (1856—1857) pēc vēsturisko nocietinājumu likvidēšanas. Tas paredzēja Iekšrīgu savienot ar plašajām priekšpilsētām, izveidojot bulvāru loku un apzaļumotu kanālu ar brīvi stāvošam sabiedriskām ēkām. Felsko projektējis baznīcas, sabiedriskās un dzīvojamās ēkas Rīgā un tās lauku īpašumos (Piņķos, Salā, Salaspilī, Ikšķilē, Limbažos, Viļķenē u.c.). Dēli: arhitekts Kārlis Johans Felsko (Carl Johann Felsko, 1844—1919) un gleznotājs Oskars Eduards Felsko (Oskar Eduard Felsko, 1848—1921).

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Johans Daniels Felsko ir dzimis Rīgā 1813. gada 30. oktobrī (18. oktobrī pēc vecā stila) mūrnieka Johana Jakoba Felsko (Johann Jakob Felskau, 1779—1853) un Terēzes Luīzes, dzimušas Heidemanes (Therese Luise Heydemann, 1773—1868), ģimenē. Tēvs bija ieceļojis no Austrumprūsijas, bet māte bija cēlusies no Bārbeles muižas pie Skaistkalnes.

Johans Daniels Felsko mācījās mūrnieka amatu pie Rīgas pilsētas būvmeistara Johana Daniela Gotfrīta (Johann Daniel Gottfriedt, 1768—1831). 1832.—1835. gadā Felsko kā mūrnieku zellis apmeklēja Kēnigsbergu, Varšavu, Poznaņu, Berlīni, Lībeku un Kopenhāgenu. 1935.—1840. gadā viņš studēja arhitektūru Dānijas Karaliskajā Daiļo mākslu akadēmijā Kopenhāgenā. 1851. gadā Felsko ieguva mākslinieka grādu būvmākslas specialitātē Sanktpēterburgas Ķeizariskajā Mākslas akadēmijā. 1842. gadā Johans Daniels Felsko Rīgas Domā salaulājās ar Georgīni Vilhelmīni Grosu (Georgine Wilhelmine Grooss, 1823—1901) un viņu ģimenē izauga pieci dēli un divas meitas. 1843. gadā Felsko kļuva par Rīgas būvmeistara Jakoba Grēna (Jakob Graen, 1779—1844) asistentu , bet 1844. gadā viņu iecēla par Rīgas pilsētas būvmeistaru, kuru kopš 1851. gada godāja arī par pilsētas arhitektu.

Johana Daniela Felsko pirmais lielais projekts bija Rīgas Rātes (tag. Rīgas Domes) nama pārbūve (1848-1850), simtgadīgajai ēkai uzbūvējot trešo stāvu.

1856—1857. gadā Felsko kopā ar Otto Dīci izstrādāja jauno Rīgas plāna projektu, kuru realizējot tika izveidots pilsētas centra ansamblis. Pēc Felsko projekta būvēts Sv. Jāņa baznīcas tornis Rīgā, Sv. Annas baznīca Piņķos. Rīgā Felsko cēla un pārbūvēja Sv. Mārtiņa baznīcu, Veco Sv. Ģertrūdes baznīcu, Anglikāņu baznīcu, Sv. Trīsvienības baznīcu, Mazās ģildes ēku un Rīgas centra skolas.

Felsko projektētās ēkas galvenokārt celtas neogotikas, neorenesanses un apaļloka stila (Rundbogenstil) formās.

Johans Daniels Felsko ir miris Rīgā 1902. gada 7. oktobrī (24. septembrī pēc vecā stila) un apglabāts Lielajos kapos.

Pazīstamākie projekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas rātsnama pārbūve (projekts 1845-1847; pārbūve 1848-1850);
  • Rīgas Sv. Pestītāja (Anglikāņu) baznīca (projekts 1852; būve 1853, 1857-1859);
  • Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca (projekts 1863; būve un iekārta 1864-1869);
  • Mazā ģilde Amatu ielā 3/5 (projekti 1862—64; būve 1864-1866);
  • Sarkandaugavas Sv. Trīsvienības baznīca (projekts 1874; būve 1876—78).
  • Pilsētas reālģimnāzija (tag. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija Raiņa bulvārī 8) (projekti 1863-1864; būve 1865-1867; pārbūve 1874);
  • Rīgas pilsētas reālskola (tag. Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Krišjāņa Valdemāra ielā 1 (projekts 1876; būve 1876—79);
  • Amatnieku biedrības amatniecības skola (tag Daiļamatniecības pamatskola Aspazijas bulvārī 34 (projekts 1876; būve 1876-1877),
  • Sadovņikova labdarības iestāde Sadovņikova ielā 20 (proejkts 1873; būve 1874-1876);
  • Rīgas Sv. Jāņa baznīcas neogotiskais tornis (būve 1849—1850);
  • Rīgas Sv. Mārtiņa baznīca Āgenskalnā (projekts 1850; būve 1851—1852);
  • Babītes Sv. Annas baznīca (projekts 1852; būve 1853—1854);
  • Piņķu Sv. Nikolaja (tag. Sv. Jāņa) baznīca (projekti 1856, 1862, 1871; būve 1872—74);
  • Salas Sv. Jāņa baznīca (projekts 1864-1868; būve un iekārta 1869—1873)
  • Viļķenes Sv. Katrīnas baznīca (projekti 1859-1861; būve 1864—1867; pārbūve 1875—1879)
  • Ikšķiles baznīca (projekti 1866, 1871, 1873, 1875, 1878; pārbūve 1879—1880);
  • dzīvojamās ēkas: Elizabetes ielā 49 (ne agrāk par 1858), Ģertrūdes ielā 7 (1878), Antonijas ielā 2 (1879), Brīvības ielā 71 (1879).


Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Krastinš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002
  • Daina Lāce. Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko: 1813–1902. Rīga: Rīgas pilsētas arhitekta birojs, 2011. ISBN 978-9984-877-00-6
  • Daina Lāce. City Architect of Riga Johann Daniel Felsko: 1813–1902. Riga: Riga City Arc-hitect’s Office, 2011. ISBN 978-9984-877-00-3
  • Daina Lāce. Pirmais Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko (1813–1902). – Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts; Rīga: Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2012. ISBN 978-9934-8355-1-3.