Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība
Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība (vācu: Gesellschaft Praktischer Aerzte zu Riga, 1822-1939) bija pirmā ārstu biedrība Rīgā, kuru uzskata par Latvijas Ārstu biedrības priekšteci. Biedrības mājvieta bija Šķūņu ielā 11 (1856–1890), pēc tam Palasta ielā 4 Vecrīgā.[1]
Biedrības sēdēs apsprieda medicīniskās prakses gadījumus ("kazuistiku") un zinātnes jaunumus, tā abonēja vairākus desmitus ārzemju periodiskos žurnālu, galvenokārt no vācu zemēm. Biedrība apsprieda arī sanitāri epidemioloģisko stāvokli Rīgā un iesaistījās holēras epidēmiju apkarošanā.
-
Pirmais Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības nams Šķūņu ielā 11 Vecrīgā -
Nams Palasta ielā 4 Vecrīgā, kurā Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība atradās līdz 1936. gadam
.jpg)
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas Praktizējošo ārstu biedrību 1822. gadā nodibināja Rīgas ārsti Bernhards Frīdrihs Bērenss (1795-1863), Kārlis Jūlijs Jakobs Mēbess (1789-1861) un Eižens Merklins (1792-1873) ar mērķi "iedibināt ilgstošu zinātnisku kultūru un celt arvien augstāk koleģialitāti".[2]. Par pirmo biedrības prezidentu ievēlēja Rīgas nabagu slimnīcas bijušo direktoru Kārli Vilpertu. 1823. gadā biedrībā uzņēma Dāvidu Hieronīmu Grindeli (1776-1836).
1847. gada 29. janvāra sēdē B.F.Bērenss ziņoja par ētera narkozes pirmo lietošanu Rīgas slimnīcā, 1871. gadā K. Reijers ziņoja par pirmo asins pārliešanu. Johana Kristofa Švarca vadības laikā biedrība sāka izdot žurnālu Beiträge zur Heilkunde ("Pienesums dziedniecībai", 1849-1865). Ķemeru kūrorta ārsts un vēlākais biedrības prezidents Georgs Reinholds Gvido Girgensons (Girgensohn) un citi biedrības biedri - kūrorta ārsti (Ernests Merķelis 1861. gadā, R.F. Kofskis 1864. gadā) atkārtoti referēja par savu dziedināšanas pieredzi un sēravotu balneoterapijas efektiem.
1905. gadā par RPĀB prezidentu kļuva ķirurgs Pauls Klemms, 1907. gadā ķirurgs Ādolfs fon Bergmanis (arī Vidzemes ārstu biedrības prezidents), 1909. gadā vēlreiz Pauls Klemms.
Praktizējošo ārstu biedrības sēžu protokoli saglabāti Latvijas Valsts vēstures arhīvā.[3]
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Eugen Bochmann. Die Geschichte der Gesellschaft praktischer Aerzte zu Riga von 1822-1872. Nach den Acten der Gesellschaft bearbeitet. Kymmel, 1872. - 145 lappuses (vāciski)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Arnis Vīksna. Latvijas Ārstu biedrība: atskats un apskats. Rīga: 2013. – 206 lpp.
- ↑ Jānis Stradiņš. „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā". Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga: 2009., 395.-401. lpp.
- ↑ www.arhivi.gov.lv[novecojusi saite]