Bernhards Gregori

Bernhards Gregori Bernhard Gregory Personīgā informācija Dzimis 1879. gada 22. aprīlī Rēvele, Igaunijas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Igaunija) Miris 1939. gada 2. februārī (59 gadi) Berlīne, Trešais reihs (tagad Vācija) Pilsonība Krievija Vācija Nodarbošanās šahists

Bernhards Gregori (vācu: Bernhard Gregory; 1879. gada 22. aprīlis Rēvele - 1939. gada 2. februāris Berlīne) bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu meistars šahā, viens no 3. Baltijas Šaha savienības kongresa uzvarētājiem (1904).

Biogrāfija

Piedzimis Rēveles advokāta ģimenē. No 1885. līdz 1893. gadam mācījies Rēveles Doma vācu skolā. 1898. gadā devies uz Vāciju, kur sākumā studējis ķīmiju un inženierzinātnes Minhenē. Vēlāk savas studijas turpinājis Berlīnes Universitātē. 1902. gadā apprecējis Idu Hempeli no Leipcigas. Pāris dzīvojis Berlīnē un viņiem bijušas divas meitas: Izelīna (dzimusi 1903. gadā) un Mauda Dollija (dzimusi 1905. gadā). Kopš 1914. gada laulātie dzīvojuši atsevišķi, un Ida ar meitām atgriezusies Leipcigā. Tikai 1931. gadā Bernhards oficiāli šķīries no savas sievas, un tajā pašā gadā apprecējies otrreiz ar Helēnu Valslēbenu. Otrajā laulībā viņam bērnu nav bijis. 1932. gadā pēc vairākiem mēģinājumiem kļuvis par Vācijas pavalstnieku.

Šahista karjera

Šahu sācis nopietni spēlēt studiju gados Vācijā. Tomēr Vācijas šaha turnīros Bernhards Gregori nav guvis lielus panākumus: 1902. gadā dalīta 16.-19. vieta 13. Vācijas šaha savienības kongresā Hanoverā, 1903/04. gadā dalīta 9.-10. vieta Berlīnē, 1904. gadā dalīta 7.-8. vieta 14. Vācijas šaha savienības kongresā Koburgā. Atgriešanās dzimtajā Rēvelē vainagojusies ar nozīmīgu panākumu - dalītu 1.-2. vietu 3. Baltijas Šaha savienības kongresā. Bernhards Gregori tiek uzskatīts arī par 1904. gada Igaunijas neoficiālā šaha čempionāta uzvarētāju. 1906. gadā bijis 5. vietā 15. Vācijas šaha savienības kongresā Nirnbergā. 1908. gada decembrī Berlīnē zaudējis maču ASV tolaiku spēcīgākajam šahistam Frenkam Māršalam ar 1:4. 1909. gadā izcīnījis 3. vietu Viskrievijas amatieru čempionātā Sanktpēterburgā par 1½ punktu atpaliekot no uzvarētāja, nākamā Pasaules čempiona šahā Aleksandra Aļehina. 1914. gadā turnīrā Sanktpēterburgā spējis uzvarēt Aļehinu savstarpējā partijā.
Pēc Pirmā pasaules kara turpinājis piedalīties galvenokārt Berlīnes turnīros, kuros parasti ieņēmis vietas tabulas vidusdaļā. 1921. gadā piedalījies 21. Vācijas šaha savienības kongresā Hamburgā, kur ieņēmis 12. vietu. Pārstāvējis Berlīnes pilsētas komandu mačos pret Vīni (1911), Prāgu (1913), mačā pa telegrāfu pret Holandi (1920).

Ārējās saites

• Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
• Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)
• Šahista profils chesstempo.com mājaslapā (angliski)