Bernhards fon Bīlovs

Bernhards fon Bīlovs; Bernhard von Bülow
	Reihskanclers
	Amatā; 1900. gada 17. oktobris — 1909. gada 13. jūlijs
Priekštecis	Hlodvigs cu Hohenloe
Pēctecis	Teobalds fon Bētmanis-Holvēgs
Dzimšanas dati	1849. gada 3. maijā; Kleinflotbeka, Holšteina, (mūsdienās Šlēsviga-Holšteina, Vācija)
Miršanas dati	1929. gada 28. oktobrī; Roma, Itālija
Profesija	diplomāts
Paraksts

Bernhards Heinrihs Kārlis Martins fon Bīlovs (vācu: Bernhard Heinrich Karl Martin von Bülow; dzimis 1849. gada 3. maijā, miris 1929. gada 28. oktobrī) bija Vācijas reihskanclers un Prūsijas premjerministrs no 1900. līdz 1909. gadam. Pirms tam no 1897. līdz 1900. gadam bija Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

Dzimis Holšteinā Dānijas un Vācijas valsts darbinieka ģimenē. Piedalījies Francijas—Prūsijas karā, pēc kura iestājās Vācijas diplomātiskajā dienestā. No 1876. gada strādāja vēstniecībā Parīzē, no 1884. gada — Sanktpēterburgā, no 1888. gada — Vācijas vēstnieks Bukarestē, no 1894. gada — vēstnieks Romā. 1897. gadā iecelts par Ārlietu ministrijas valsts sekretāru, bet 1900. gadā — par Vācijas kancleru.

Kanclera karjeras laikā īstenoja aktīvu ārpolitiku, cenšoties realizēt imperiālistisku kursu. Lielā mērā bija lojāls imperatora Vilhelma II uzskatiem un ietilpa imperatora viņa tuvāko personu lokā. Iesaistīts 1907. gada ar augstāko aprindu homoseksuālismu saistītajā Hardena—Eilenburga skandālā (Harden-Eulenburg-Affäre). Demisionēja 1909. gadā, kad Reihstāgs neapstiprināja valsts budžeta projektu. Pēc demisijas no 1914. līdz 1915. gadam bija vēstnieks Romā, kur neveiksmīgi centās panākt, lai Itālija pieslietos Vācijai Pirmajā pasaules karā.