Bezdelīgactiņa
| Bezdelīgactiņa Primula farinosa (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Viršu rinda (Ericales) |
| Dzimta | Prīmulu dzimta (Primulaceae) |
| Ģints | Prīmulas (Primula) |
| Suga | Bezdelīgactiņa (Primula farinosa) |
 Bezdelīgactiņa Vikikrātuvē | |
Bezdelīgactiņa (latīņu: Primula farinosa) ir prīmulu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropā, tostarp visā Latvijas teritorijā, un centrālajā un austrumu Sibīrijā. Daudzviet Eiropā (arī Latvijā) šī suga ir izzūdoša augteņu pārveidošanas dēļ. Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.
Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas aug kaļķainos zāļu purvos un kūdrainās pļavās, vietās ar skraju veģetāciju un zemu lakstaugu stāvu.[1]
Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bezdelīgactiņa ir daudzgadīgs, 5—25 cm garš lakstaugs ar sīku sakneni. Lapas ir izvietotas rozetē, tās ir lancetiskas, 2—6 cm garas un 0,5—1,5 cm platas, pakāpeniski sašaurinātas kātā. Jaunām lapām mala ir ieritināta, taču vēlāk pēc nobriešanas kļūst sīkzobaina. Ziednesis ir bez lapām, tā galā ir sārti violetu ziedu blīvs čemurs. Ziedkāts ir īss, un, tāpat kā stobrveida kauss, tas klāts ar dziedzermatiņiem. Vainaga diametrs ir ap 1 cm, vainaglapas ir ar jomu. Vainaga stobriņam centrā putekšņlapas piešķir dzeltenu nokrāsu. Arī stobriņa apmale pati ir mazliet gaišāka. Pieziedlapas (vīkals) ir sīkas, īlenveidīgas. Auglis ir cilindriska, 0,5—1 cm gara pogaļa apmēram kausa garumā. Zied maijā un jūnija sākumā.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «bezdelīgactiņa - Primula farinosa L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-31.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bezdelīgactiņa.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)