Bjalogarda
| Bjalogarda | |||
|---|---|---|---|
| Pilsēta | |||
| Białogard | |||
 Brīvības laukums Bjalogardā | |||
| |||
  Bjalogarda | |||
| Koordinātas: 54°00′00″N 15°59′00″E / 54.00000°N 15.98333°EKoordinātas: 54°00′00″N 15°59′00″E / 54.00000°N 15.98333°E | |||
| Valsts |
 Polija | ||
| Vojevodiste | Rietumpomožes vojevodiste | ||
| Apriņķis | Bjalogardas apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1299 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 25,73 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 23 142 | ||
| • blīvums | 946,3/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa | http://www.bialogard.info/ | ||
 Bjalogarda Vikikrātuvē | |||
Bjalogarda (poļu: Białogard) ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē uz dienvidrietumiem no Košalinas. Dzelzceļa mezgls. Aknīstes sadraudzības pilsēta.
Rakstos pilsētu pirmoreiz minējis Galls Anonīms kā Alba Regia. Bija viena no svarīgākajām Pomerānijas pilsētām, no tās cēlusies ietekmīgā Kleistu dzimta. Beidzoties Trīsdesmitgadu karam, 1648. gadā Pomerānija tika sadalīta starp Brandenburgu un Zviedriju, un Bjalogarda iekļāvās Brandenburgā (vēlāk Vācijā). Vācijā tā palika līdz pat Otrā pasaules kara beigām, un tās vāciskais nosaukums bija Belgarda (vācu: Belgard). Pēc Otrā pasaules kara pilsētu piešķīra Polijai, pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti, bet vietā ieradās poļi no PSRS ieņemtajiem Polijas apgabaliem. Sociālistiskās Polijas laikā Bjalogradas apkārtnē atradās PSRS kara bāze.
Bijušā Polijas prezidenta (1995-2005) Aleksandera Kvasņevska (Aleksander Kwaśniewski, 1954) dzimtā pilsēta.
 | Šis ar Poliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/023216301011-0949690?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 6 oktobris 2022.