Frīdrihs Bernhards Blaufūss

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Blaufūss)

Frīdrihs Bernhards Blaufūss (vācu: Friedrich Bernhard Blaufuß, 1697—1756) bija Rīgas guberņas luterāņu mācītājs un vēsturnieks, brāļu draudzes grāmatu izplatītājs. Pirmā latviešu valodā[1] rakstītā Vidzemes latviešu vēstures apcerējuma Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu (1753) autors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1697. gada 10. novembrī Frauenbreitungā Tīringenē skolotāja ģimenē. Mācījās Gotas ģimnāzijā, no 1719. gada studēja teoloģu Halles universitātē, bija piētista A. Frankes audzēknis un līdzstrādnieks. 1726. gadā ieradās Vidzemē, bija Valmiermuižas īpašnieces M. E. Hallartes mājas garīdznieks, izplatīja Vācijā pasūtinātas hernhūtiešu grāmatas Valmierā, Doles draudzē un Rīgā (J. Šteinhaueram).[2] Vēlāk bija Palsmanes (1727—1730), Ērģemes (1730—1739), Rīgas Jēkaba baznīcas (1739—1749) mācītājs.

1731. gadā nodibināja Kārķu muižas pagasta skolu. Darbojās Vidzemes Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virskonsistorijā, piedalījās latviešu Bībeles otrā izdevuma sagatavošanā (1739). Mūža noslēgumā nodarbojās ar Vidzemes latviešu valodas un vēstures pētīšanu.

Miris 1756. gada 13. (24.) maijā Rīgā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latviešu valodas vārdnīca Liber memorialis letticus (1748) 300 lpp.
  • Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu (1753). Atkārtots izdevums: Rīga: Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība, 2015. - 256 lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Augstkalns A. Blaufūsa Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu (1753). Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 4, 1938.
  • Krēsliņš J. Friedrich Blaufuß und seine Erzählungen aus der Geschichte und Gegenwart der Livländer vom Jahre 1753. In: Europa in der Frühen Neuzeit. Bd. 3. Weimar; Köln; Wien, 1997.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pirms tam Latviešu Indriķis (13. gs.), Rusovs (16. gs.), Einhorns (17. gs.) u.c. bija sacerējuši vairākus vēstures apcerējumus un hronikas latīniski un vāciski.
  2. LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas datubāze