Bodžera scinks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bodžera scinks
Gongylomorphus bojerii, (Desjardins), 1831)
Bodžera scinks
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
ApakškārtaĶirzakas (Lacertilia)
InfrakārtaScinkveidīgie (Scincomorpha)
DzimtaScinki (Scincidae)
ĢintsMaurīcijas scinki (Gongylomorphus)
SugaBodžera scinks (Gongylomorphus bojerii)
Sinonīmi
  • Scincus bojerii (Desjardin 1831)
  • Gongylus Bojerii (Duméril & Bibron 1839)
  • Scelotes bojeri (Boulenger 1887)
  • Gongylomorphus bojerii borbonica (Vinson 1970)
  • Gongylomorphus bojeri fontenayi (Vinson 1973)
  • Gongylomorphus bojerii (Brygoo 1981)
  • gongylomorphus bojerii borbonica (Brygoo 1985)
  • Gongylomorphus bojeri (Austin & Arnold 2006)
Bodžera scinks Vikikrātuvē

Bodžera scinks, arī Bodžerija scinks[1] (Gongylomorphus bojerii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sugas nosaukums piešķirts par godu austriešu dabaszinātniekam un pētniekam Venzelam Bodžeram (Wenzal Bojer, 1759—1856).

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garums 11—14 cm.[2] Šādi grāmatā "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" Bodžera scinkus no Raundas salas apraksta Džeralds Darels:

"Gintera gekonus šeit neredzēja, toties šaudījās apmēram četrarpus collas gari mazie scinki ar garu asti, smailu galvu un tik niecīgām kājiņām, ka ķirzakas drīzāk izskatījās pēc čūskulēniem. Tās slīdēja pa klinšu starpu kā dzīvsudraba pilieni, ņirbēja kā kolibri... Spožacainie scinki, naski un žigli kā pilieni uz loga rūts, kustējās, ne mirkli nepierimstot... Gludās, sīkās gaišpelēkās un kafijkrāsas zvīņas saulē zvīgoja, un ķirzakas ne mirkli nepārtrauca nopietno barības meklēšanas uzdevumu".

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savulaik bija plaši sastopams visā Maurīcijā un apkārtējās saliņās. Makabeju pasuga G. b. fontanayi, kas dažkārt tiek izdalīta arī kā atsevišķa suga, mitinās Melnās upes aizas nacionālajā parkā Maurīcijas dienvidrietumos.

Nominālpasuga apdzīvo vairākas Maurīcijas piekrastes saliņas — ziemeļu saliņas Raundu, Sērpentu, Ganerskveinu, Gabriela salu, Baloža klinti, Maurīcijas dienvidaustrumu piekrastē novietoto Egretu un Vakoasu. Divas populācijas reintroducētās sīciņajās, netālu esošajās Ile de la Passe un Ile aux Fouquets saliņās. Lielākā populācija, kas veidoja aptuveni 80% no sugas kopskaita, līdz 2010. gadam dzīvojas Flatā. Taču Āzijas mājas ciršļa (Suncus murinus) invāzijas rezultātā šī populācija īsā laikā tika pilnībā iznīcināta.

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Scinki nereti sildās un gozējas Saules staros. Pārtiek galvenokārt no kukaiņiem, un medību laikā pārvietojas ļoti strauji. Naigā tekalēšana arī nepieciešama, lai spētu izbēgt no dabiskajiem ienaidniekiem Raundas scinkiem.[2]

Aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sugu apdraud ievestie svešzemju dzīvnieki, — Āzijas mājas ciršļi, čūskas Lycodon capucinus, mangusti un savvaļā pārgājušie kaķi. Raundā arī kazas un truši, kuri postīja ķirzaku dabisko dzīvesvidi. Maurīcijas savvaļas fonda vadībā invazīvās sugas tika izskaustas no Bodžera scinka apdzīvotajām saliņām. Populācijas pieaugumu sekmēja arī nebrīvē pavairoto īpatņu reintrodukcija to dabiskajā vidē.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek izdalītas trīs pasugas, kuras dažkārt izdala kā atsevišķas sugas[3][4]:

  • Nominālpasuga (G. b. bojerii) — sastopams piekrastes saliņās;
  • Makabeju scinks (G. b. fontenayi) - sastopams Melnās upes aizas nacionālajā parkā;
  • Reinjonas šķeltausu scinks (G. b. borbonica) - izmiris 19. gadsimta vidū.

Oranžastes scinks pagaidām nav aprakstīts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Zinātne. Rīga. 1981
  2. 2,0 2,1 The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritian Wildlife Foundation. Bojer's Skink; scinque de Bojer; Gongylomorphus bojeri; page 15. ISBN 978-999493802-5
  3. Reptile Database. Gongylomorphus bojerii
  4. Animal Diversity Web