Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no NASA)
Jump to navigation Jump to search
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
National Aeronautics and Space Administration
NASA seal.svg
NASA oficiālais zīmogs
Īpašnieks ASV federālā valdība
Dibināta 1958. gada 29. jūlijā
Galvenā mītne Vašingtona, ASV
Kosmodroms Kenedija kosmosa centrs
Moto For the Benefit of All ("Par labu visiem")[1]
Administrators Džeimss Braidenstains
Budžets US$ 20,7 miljardi (2018)[2]
Oficiālā valoda angļu
Mājaslapa nasa.gov

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (angļu: National Aeronautics and Space Administration, NASA) ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.[3]

Administrācijas galvenā mītne atrodas ASV galvaspilsētā Vašingtonā.[3] Kopš 2018. gada aprīļa NASA administrators ir Džeimss Braidenstains

NASA priekštece bija Nacionālā konsultatīvā komiteja aeronautikā (NACA), kas tika izveidota 1915. gadā.[4] Sākoties Aukstajam karam un kosmosa sacīkstei starp ASV un PSRS radās nepieciešamība izveidot aģentūru, kas galvenokārt būtu atbildīga tieši par kosmosa izpēti.[5] 1958. gada 29. jūlijā ASV prezidents Dvaits Eizenhauers parakstīja Nacionālās aeronautikas un kosmosa aktu (National Aeronautics and Space Act), ar ko tika likvidēta NACA un likti pamati NASA izveidei.[5] Oficiāli savu darbību jaunizveidotā aģentūra uzsāka 1958. gada 1. oktobrī.[5]

Vēsturiski NASA ir vairāk pazīstama kā pirmā un pašreiz arī vienīgā kosmosa aģentūra, kurai 1969. gadā Apollo programmas ietvaros izdevās nogādāt pirmos astronautus uz Mēness virsmas.[6] Tāpat NASA pieder rekords būt par vienīgo kosmosa aģentūru pasaulē, kurai savas pastāvēšanas laikā ir izdevies nosūtīt starplanētu izpētes zondes uz visām Saules sistēmas planētām, to skaitā arī divām pundurplanētāmCereru un Plutonu, ko 2015. gadā attiecīgi sasniedza Dawn un New Horizons kosmiskie aparāti.[7] Savukārt 2013. gadā tika ziņots, ka iepriekšējā gadā NASA starplanētu zonde Voyager 1 bija oficiāli sasniegusi heliopauzi, tādējādi kļūstot par pirmo cilvēces radīto kosmisko aparātu, kam izdevies atstāt Saules sistēmu un ieiet starpzvaigžņu telpā.[8]

Mūsdienās NASA aktīvi turpina Visuma izpēti ar vairākām orbitālajām observatorijām kā, piemēram, Habla kosmisko teleskopu un Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, kuru orbītā ap Zemi ir plānots nogādāt 2020. gadā.[9][10] Tāpat NASA turpina attīstīt arī vairākus projektus, kas ir sasistīti ar ārpuszemes dzīvības meklēšanu Saules sistēmā, it īpaši ap Jupitera un Saturna pavadoņiem kā, piemēram, Eiropu,[11] Titānu[12] un Encelādu.[13] Visbeidzot, NASA turpina veikt arī aktīvu Marsa izpēti ar vairākām starplanētu zondēm un pašgāgēju robotiem kā, piemēram, MAVEN un Curiosity,[14] lai tādējādi tuvākajā nākotnē, izmantojot Orion kosmosa kuģi, pienācīgāk sagatavotos arī iespējamai cilvēku misijai uz Marsa.[15]

NASA gada budžets ir ievērojami lielāks nekā citu piecu lielāko kosmosa aģentūru budžeti kopā.[16] 2018. gadā NASA kopējais budžets ir mērāms 20,7 miljardu ASV dolāru apmērā,[2] kas tādējādi to padara par lielāko, spēcīgāko un atpazīstamāko kosmosa aģentūru pasaulē.

Projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilotējamās programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mercury[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džons Glens bija pirmais amerikāņu astronauts, kas nonāca Zemes orbītā

Mercury projekta mērķis bija Zemes orbītā nogādāt cilvēku, ko 1962. gada 20. februārī paveica Mercury-Atlas 6 ar Džonu Glenu (Padomju Savienība paspēja agrāk nosūtīt kosmosā pirmo cilvēku Juriju Gagarinu). Sākotnējo izpēti un plānošanu veica Nacionālā konsultatīvā komiteja aeronautikā (NACA), bet pēc NASA izveides projektu pārņēma tā.

Gemini[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gemini projekta mērķis bija attīstīt kosmisko lidojumu tehnoloģijas, lai varētu realizēt Apollo programmu — cilvēka izkāpšanu uz Mēness. No 1965. līdz 1966. gadam tika veikti 10 pilotējami lidojumi, katrā pa diviem kosmonautiem. To laikā tika veikta pirmā amerikāņu iziešana kosmosā, orbitālie manevri, tai skaitā tuvošanās un saslēgšanās ar citu objektu.

Apollo[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apollo programmas mērķis bija veikt cilvēku nolaišanos uz Mēness. Šo plānu 1961. gadā paziņoja prezidents Džons Kenedijs, un 1969. gada 20. jūlijā pirmoreiz cilvēces vēsturē cilvēks (Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins) izkāpa uz Mēness. Līdz 1972. gadam vēl piecās Apollo misijās tika veikta nolaišanās uz Zemes pavadoņa.

Space Shuttle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Space Shuttle

Space Shuttle bija daudzkārtizmantojamā kosmosa kuģa programma. Tā apvieno kosmiskā nesēja, pilotējama kosmosa kuģa un transportkuģa funkcijas. Tas spēj derīgo kravu līdz 22,7 t nogādāt orbītā, kā arī atgriezt atpakaļ uz zemes (līdz 15 t). Kuģa apkalpē parasti ir 5—7 astronauti. Programma noslēdzās 2011. gadā.

Orbitālās stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skylab[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Skylab
Skylab orbitālā stacija, kad to atstāja pēdējā tās apkalpe Skylab 4

1973. gadā NASA Zemes orbītā nosūtīja pirmo orbitālo staciju Skylab. Lai gan tā tika sabojāta, NASA nosūtīja apkalpi, kas to salaboja. Apkalpe uz borta pavadīja 28 dienas. Šajā laikā tā veica vairākus eksperimentus un fizioloģiskos testus, kā arī novēroja Sauli un Zemi. Nākamās apkalpes pavadīja attiecīgi 58 un 84 dienas. Arī tās veica eksperimentus un novērojumus.

Starptautiskā kosmosa stacija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SKS pēc Discovery (STS-133) atvienošanās 2011. gada 11. martā

1998. gadā tika palaists pirmais Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) modulis. Šajā projekti ir iesaistīta ne tikai NASA, bet arī Kanādas kosmosa aģentūra, Krievijas Federālā kosmiskā aģentūra, Eiropas Kosmosa aģentūra un Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra. Pirmā pastāvīgā apkalpe stacijā ieradās 2000. gada 2. novembrī. Pašlaik SKS ilglaicīgi var uzturēties sešu cilvēku apkalpes. Sākotnēji apkalpe bija trīs cilveku sastāvā, bet sakarā ar ASV kosmoplāna Columbia katastrofu no 2003. līdz 2006. gadam apkalpes bija samazinātas līdz diviem cilvēkiem. No 2009. gada pastāvīgās apkalpes lielums ir paplašināts līdz 6 cilvēkiem. Īslaicīgās ekspedīcijās staciju apmeklē pilotējamie kosmosa kuģi Sojuz-TMA un Space Shuttle (līdz 2011. gadam).

Lai apgādātu staciju ar degvielu, skābekli, ūdeni, pārtiku, dažādiem materiāliem, iekārtām un citām lietām, krievu puse izmanto transportkuģi Progress, bet amerikāņu puse — Space Shuttle (līdz 2011. gadam). Pirmais Eiropas gatavotais bezpilota transportkuģis ATV Jules Verne SKS apgādei tika palaists 2008. gadā. Japāna sava kuģa H-II Transfer Vehicle pirmo eksemplāru HTV-1 palaida 2009. gadā. 2012. gadā paredzēta privāti būvēta transportkuģa Dragon palaišana uz staciju; ar to iespējams nogādāt kravu arī atpakaļ uz zemi.

Orbitālās observatorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gadā orbītā ap Zemi NASA palaida Habla kosmisko teleskopu. NASA ir palaidusi arī vairākas citas orbitālās observatorijas, piemēram, rentgenstaru teleskopu Chandra un infrasarkano teleskopu IRAS.

2020. gada maijā orbītā ap Zemi tiek plānots palaist Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, kam būs teju vai trīs reizes lielāks spoguļa diametrs nekā Habla kosmiskajam teleskopam, kas tādējādi dos daudz lielāku iespēju novērot Visuma pirmsākumus un meklēt jaunas citplanētas Piena Ceļa galaktikā.[10]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • ESA — Eiropas kosmosa aģentūra
  • ISRO — Indijas Kosmosa pētījumu organizācija
  • JAXA — Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra
  • Roskosmos — Krievijas kosmosa pētījumu aģentūra

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lale Tayla & Figen Bingul. «NASA stands "for the benefit of all."—Interview with NASA's Dr. Süleyman Gokoglu». lightmillennium.org. The Light Millennium, 2007. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlis.
  2. 2,0 2,1 «Trump, Congress approve largest U.S. research spending increase in a decade». sciencemag.org. Science. 2018. gada 23. marts. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlis.
  3. 3,0 3,1 «National Aeronautics and Space Administration». britannica.com. Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlis.
  4. Nola Taylor Redd. «NASA: 60 Years of Space Exploration». space.com. Space.com, 2017. gada 7. novembris. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlis.
  5. 5,0 5,1 5,2 «Birth of NASA». nasa.gov. NASA. 2008. gada 28. marts. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlis.
  6. «Which Space Agencies Are Considered The Best In The World?». forbes.com. Forbes. 2017. gada 22. maijs. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlis.
  7. Jordan Rice. «New Horizons and Dawn both get mission extensions». astronomy.com. Astronomy, 2016. gada 1. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlis.
  8. «How Do We Know When Voyager Reaches Interstellar Space?». jpl.nasa.gov. Jet Propulsion Laboratory. 2013. gada 12. septembris. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlis.
  9. Nola Taylor Redd. «Hubble Space Telescope: Pictures, Facts & History». space.com. Space.com, 2017. gada 14. decembris. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlis.
  10. 10,0 10,1 «NASA’s Webb Observatory Requires More Time for Testing and Evaluation; New Launch Window Under Review». nasa.gov. NASA. 2018. gada 27. marts. Skatīts: 2018. gada 31. marts.
  11. «NASA Mission Named 'Europa Clipper'». nasa.gov. NASA. 2017. gada 10. marts. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlis.
  12. «NASA Invests in Concept Development for Missions to Comet, Saturn Moon Titan». nasa.gov. NASA. 2017. gada 20. decembris. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlis.
  13. Kenneth Chang. «Back to Saturn? Five Missions Proposed to Follow Cassini». nytimes.com. The New York Times, 2015. gada 15. septembris. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlis.
  14. «Mars Exploration Current Missions». nasa.gov. NASA. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlis.
  15. Ramin Skibba. «How NASA Plans to Send Humans Back to the Moon». nationalgeographic.com. National Geographic, 2018. gada 26. janvāris. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlis.
  16. «The World’s Largest Space Agencies». themarketmogul.com. The Market Mogul. 2017. gada 18. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlis.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]