Bohdana Hmeļnicka sacelšanās

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hmeļnicka ienākšana Kijivā 1649. gadā (Mikolas Ivasjuka glezna, pirms 1914).

Bohdana Hmeļnicka sacelšanās (ukraiņu: Хмельниччина) bija kazaku hetmaņa Bohdana Hmeļnicka vadītais Zaporižjas Sečas karš pret Polijas—Lietuvas kopvalsti. Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas Zaporižjas Seča izcīnīja autonomiju Polijas-Lietuvas kopvalsts un Krievijas caristes kontrolē, ko vēsturnieki dēvē par Ukrainas hetmanātu (ukraiņu: Гетьманщина, 1649—1764).

Savienība ar Krimas hanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1648. gadā janvāra beigās sasauktā kazaku rada ievēlēja Bohdanu Hmeļnicki par Ukrainas hetmani un, meklējot atbalstu, viņš izsūtītīja sūtņus uz Krimas hanisti. Hmeļnickis saprata, ka, lai arī kazaki ir lieliski kājnieki, tiem būs grūti cīnīties pret poļu kavalēriju, tolaik uzskatītu par labāko pasaulē, tāpēc Krimas tatāru kavalērijas atbalsts bija vitāli nepieciešams. Krimas tatāri atbalstu apsolīja un nodrošināja. Iesākumā pasīvi reaģējot uz Hmeļnicka izaicinājumu, Polija 1648. gada pavasarī sūtīja karaspēku stārasta Stefana Potocka vadībā, lai ieņemtu Zaporožjes Seču. Atšķirībā no citām kazaku sacelšanās reizēm, Hmeļņickis aktīvi devās kaujā un, palīdzot Krimas tatāru karaspēkam Tugaijbeja vadībā, sakāva poļu spēkus 1648. gada aprīlī Žovti Vodu kaujā un maijā Korsuņas kaujā. Sacelšanās ātri izplatījās un 1648. gadā Hmeļņickis triumfāli iegāja Kijivā un deklarēja sevi par Krievzemes atbrīvotāju no poļu jūga. Tomēr vēlāk poļi pamazām sāka pārņemt iniciatīvu, zināmā mērā Krimas hanistes politikas dēļ, jo tā bija ieinteresēta, lai abas karojošās puses pēc iespējas novājinātos.

Sadarbība ar Krievijas caristi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1651. gadā Berestečko kaujā poļi guva uzvaru un starp pusēm tika parakstīts Bilacerkvas miera līgums. Sarežģītajā situācijā Bohdans Hmeļnickis vispirms tuvinājās Osmaņu impērijai, lai noslēgtu ar to līgumu par aizsardzību, līdzīgu kā osmaņiem ar Valahijas valdniekiem, tomēr šai politikai, reliģisku iemeslu dēļ, bija opozīcija kazaki vidū. Iespēja, ka kazaki noslēgs līgumu ar osmaņiem lika aktivizēties Krievijas caristei. Pēc diplomātikas sagatavošanās darbiem 1654. gada 18. janvārī tika sasaukta kazaku Perejaslavas rada, kura pieņēma hetmanāta pāriešanu Krievijas caristes pakļautībā. Paši Perejeslavas radas un līguma teksti nav saglabājušies, tāpēc vēsturniekiem ir dažādi viedokļi par tā saturu, sākot ar to, ka tas bija tikai militārās sadarbības līgums līdz pat Kreisā krasta Ukrainas iekļaušanu Krievijā.