Bolderājas—Priedaines kāpu grēda

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bolderājas—Priedaines kāpu grēda
Bolderājas—Priedaines kāpu grēda
Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu galā
Novietojums Rīga, Jūrmala
Valstis Karogs: Latvija Latvija
Ietilpst Piejūras zemiene
Garums 10 km
Platums 0,4—1,5 km
Augstākais kalns Baltā kāpa
Augstums 27 m
Koordinātas 56°59′25″N 23°57′47″E / 56.99028°N 23.96306°E / 56.99028; 23.96306Koordinātas: 56°59′25″N 23°57′47″E / 56.99028°N 23.96306°E / 56.99028; 23.96306
Bolderājas—Priedaines kāpu grēda (Latvija)
Bolderājas—Priedaines kāpu grēda
Bolderājas—Priedaines kāpu grēda

Bolderājas—Priedaines kāpu grēda (arī Buļļu kāpas[1] vai Bolderājas kāpa[2]) ir kāpu grēda, kas stiepjas no Bolderājas līdz Vārnukrogam starp Buļļupi un Babītes lagūnas līdzenumu. Grēdas garums ir aptuveni 10 kilometri, bet platums 0,4 līdz 1,5 kilometri. Sastāv no divām paralēlām, asimetriskām, 4—10 metrus augstām, vairākus kilometrus garām, vaļņveida kāpām un 2—8 metrus augstiem pauguru masīviem, kurus nodala deflācijas ieplakas un joslas. Augstākās un stāvākās kāpas atrodās Spilves pļavu malā. Bolderājas apkaimē ("Rīgas Sahāra") tikai viena līdz 1,5 kilometrus plata kāpu un deflāciju ieplaku josla.[3]

Vēl pirms 40—60 gadiem šeit nenostiprinātas smiltis aktīvi virzījās uz iekšzemes pusi. Grēdas rietumu daļā gar Buļļupi sastopams viļņots līdzenums ar deflācijas formām. Kāpu absolūtais augstums sasniedz 22—27,5 metrus virs jūras līmeņa. Eolo smilšu slāņa biezums 8—25 metri. Bolderājas apkaimē 2 kilometru garā posmā, 15—20 hektāru platībā kāpas noraktas Bolderājas—Buļļupes smilts atradnēs. Šī teritorija ir daļēji apbūvēta, bet ir saglabājies nenorakts neliels, vienu hektāru liels kāpu grēdas fragments. Šajā vietā, kā liecība kāpas norakšanai, ir izveidojies Bolderājas karjera ezers, kura maksimālais dziļums ir 14 metri.

Pārējā kāpu grēda apaugusi ar priežu mežu. Bolderājas—Priedaines kāpu grēda sākusi veidoties uz sena aprakta (2—7 metrus zem jūras līmeņa) jūras krasta kraujas pēc Litorīnas jūras regresijas, vēja pūstajām smilšu masām pārvietojoties uz iekšzemi, apberot Babītes lagūnas līdzenumu.

Latvijas brīvības cīņu laikā (1919. gada oktobrī — novembrī) šīs kāpas tika izmantotas pret Bermonta karaspēku, lai latviešu karaspēka daļas, kas virzījās no Daugavgrīvas un Bolderājas, apietu Rīgu no ziemeļiem un rietumiem. Bumbu kalniņā pie Šmitu mājām bija iekārtots Latgales divīzijas komandpunkts. No šejienes 1. novembrī pulkveža Krišjāņa Berķa vadībā sākās uzbrukums Pārdaugavai. 2007. gadā Bumbu kalniņā tika atjaunota un uzstādīta piemiņas čuguna plāksne; svinīgi atklāta 2008. gada 31. oktobrī.[4]

2001. gada 12. novembrī vietā, kur krustojas 57. paralēle un 24. meridiāns (kāpas dienvidu kraujā), tika uzstādīts stabs. Tas iekļaujas a/s “Aldaris” rīkotajā Rīgas 57° paralēles akcijā.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LĢIA Vietvārdu datubāze
  2. Balticmaps.eu
  3. Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 158. lpp.
  4. "Bumbu kalniņa" atjaunotās plāksnes svinīgā atklāšana[novecojusi saite] rigaspieminekli.lv
  5. Iezīmēts 24. meridiāna un 57. paralēles krustpunkts Zinātnes Vēstnesis, 2001-11-19, 19 (227), ISSN 1407-6748