3. Latgales kājnieku divīzija
Izskats
Latgales kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas Bruņotos spēkus veidojošajām divīzijām, ko veidoja 3 kājnieku pulki un 1 artilērijas pulks. Latgales divīzija piedalījās Latvijas brīvības cīņās. Bermontiādes laikā Latgales divīzija veica izšķirošo uzbrukumu pāri Daugavas grīvai. Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas laikā Latgales divīzijas štābs atradās Gulbenē ar pulkvedi Berķi priekšgalā, viņa padotībā pārgāja arī Latgales partizānu pulks. Pēc kara Latgales divīzija bija dislocēta Alūksnē, Cēsīs, Rēzeknē un Valmierā.
Divīzijas komandieri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- pulkvedis Krišjānis Berķis (15.07.1919.—30.11.1930.)
- ģenerālis Rūdolfs Bangerskis (11.1929.—08.1930.)
- ģenerālis Krišjānis Berķis (08.1930.—04.1934.)
- ģenerālis Andrejs Krustiņš (04.1934.—06.1940.)
Divīzijas pulki un to komandieri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. Siguldas kājnieku pulks (pulkvedis V. Spandegs)
- 8. Daugavpils kājnieku pulks (pulkvedis A. Kasparsons)
- 9. Rēzeknes kājnieku pulks (pulkvedis R. Ceplītis)
- Latgales artilērijas pulks (pulkvedis J. Žīds)
1940. gadā divīzijas komandieris bija ģenerālis A. Krustiņš, divīzijas komandiera palīgs — ģenerālis R. Klinsons, štāba priekšnieks — pulkvedis K. Lejiņš.
Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|