1951. gadā kļuvis par pirmo Pasaules junioru šaha čempionu. No 1964. līdz 1979. gadam piecas reizes piedalījies Pasaules šaha čempiona nosaukuma izcīņas ciklos. Lielākais panākums tika sasniegts 1964. gada Amsterdamas starpzonu turnīrā, kurā Ivkovs izcīnīja 7. vietu un tiesības spēlēt pretendentu mačos.[1] 1965. gadā ceturtdaļfināla mačā Bledā (Dienvidslāvija) gan nācās atzīt Benta Larsena pārākumu ar 2½:5½.[2]
Četras reizes uzvarējis Dienvidslāvijas šaha čempionātos (1958, 1963, 1972, 1978).[3]Pasaules šaha olimpiādēs Dienvidslāvijas izlases sastāvā piedalījies 12 reizes (1956-1974, 1978-1980). Komandu kopvērtējumā ieguvis 6 sudraba (1956, 1958, 1962, 1964, 1968, 1974) un 4 bronzas (1960, 1970, 1972, 1980) medaļas, bet individuālajā vērtējumā 2 zelta (1962, 1970), sudraba (1956) un bronzas (1960) medaļas. Eiropas komandu šaha čempionātos piedalījies 6 reizes (1957, 1965-1980). Komandu kopvērtējumā ieguvis 3 sudraba (1957, 1965, 1973) un bronzas (1977) medaļas, bet individuālajā vērtējumā zelta (1973), 2 sudraba (1977, 1980) un bronzas (1957) medaļas.
1970. gadā piedalījies PSRS un pārējās pasaules mačā Belgradā, kur pie 10. galdiņa zaudējis Paulam Keresam ar 1:3 (+0, =2, -2).[4]
Sekmīgi piedalījies starptautiskajos šaha turnīros. 1959. gadā dalījis 1. vietu Santjago (Čīle),[5] 1965. gadā Zagrebā[6] un 1967. gadā Sarajevo.[7]
1981. gadā piedalījies Rīgas starptautiskajā šaha turnīra, kurā dalījis 9. vietu. [8]
Sekmīgi piedalījies senioru šaha čempionātos - 1998. gadā izcīnījis bronzas medaļu Pasaules senioru čempionātā, bet 2006. gadā uzvarējis Eiropas senioru čempionātā. 1986. gadā FIDE ir piešķīrusi Ivkovam starptautiskā šaha arbitra nosaukumu.
.svg){kind=small}
