Boriss Akuņins

Boriss Akuņins; Борис Акунин
Personīgā informācija
Dzimis	1956. gada 20. maijā (67 gadi); Zestafoni, Gruzijas PSR, PSRS (tagad Gruzija)
Literārā darbība
Nodarbošanās	rakstnieks
Valoda	krievu valoda
Žanri	proza
Slavenākie darbi	"Turku gambīts" (1998); "Valsts padomnieks" (1999)
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Boriss Akuņins, īstajā vārdā Grigorijs Čhartišvili (gruzīnu: გრიგოლ ჩხარტიშვილი, krievu: Григорий Шалвович Чхартишвили; dzimis 1956. gada 20. maijā, Zestafoni, Gruzijas PSR), ir rakstnieks, literatūrzinātnieks, tulkotājs, Japānas pētnieks. Savus mākslinieciski literāros sacerējumus paraksta ar pseidonīmu Boriss Akuņins (Борис Акунин). Publicējies arī ar pseidonīmiem Anna Borisova (Анна Борисова) un Anatolijs Brusņikins (Анатолий Брусникин). Kopš 2014. gada dzīvo Londonā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedzima 1956. gadā Zestafoni gruzīnu artilērijas virsnieka Šalvas Čhartišvili un ebreju izcelsmes skolotājas Bertas Brazinskas ģimenē. 1958. gadā Čhartišvili ģimene pārcēlās uz Maskavu, kur viņš 1973. gadā beidza skolu ar pastiprinātu angļu valodas apmācību. 1978. gadā beidza studijas Maskavas Valsts universitātes Āzijas un Āfrikas valstu institūta vēstures un filoloģijas nodaļā. Veica tulkojumus no angļu un japāņu valodām^[1].

No 1994. līdz 2000. gadam strādāja par žurnāla "Ārzemju literatūra" galvenā redaktora vietnieku. Viņa redakcijā tika izdota "Japāņu literatūras antaloģija" 20 sējumos. 1998. gadu Čhartišvili sāka rakstīt romānus ar pseidonīmu Boriss Akuņins. Kritiskos un dokumentālos rakstus turpina parakstīt ar savu īsto vārdu.

Attieksme pret karu Ukrainā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā Akuņins kopā ar baleta mākslinieku Barišņikovu un citiem domubiedriem izveidoja interneta vietni "True Russia" jeb "Īstā Krievija", aicinot krievus visā pasaulē parādīt savu nosodījumu karam.^[2]

"Arī mēs visi, kas runājam krievu valodā un piederam pie krievu kultūras pasaules, jūtam šo sitienu. Pats vārds "krievs" ir kļuvis indīgs."

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gadā saņēma Japānas imperatora Uzlecošās Saules ordeni.^[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Erasta Fandorina piedzīvojumi.

1998 "Azazēls" (risinās 1876. gadā)
1998 "Turku gambīts" (risinās 1877. gadā)
1998 "Leviatāns" (risinās 1878. gadā)
1998 "Ahilleja nāve" (risinās 1882. gadā)
1999 "Pīķa kalps" (risinās 1886. gadā)
1999 "Dekorators" (risinās 1889. gadā)
1999 "Valsts padomnieks" (risinās 1891. gadā)
2000 "Kronēšana vai pēdējais no Romanoviem" (risinās 1896. gadā)
2001 "Nāves mīļākā" (risinās 1900. gadā)
2001 "Nāves mīļākais" (risinās 1900. gadā)
2003 "Dimanta kaujas rati" (risinās 1878. un 1905. gadā)
2007 "Nefrīta rožukronis" (klasisko detektīvu rimeiki) (risinās no 1881. līdz 1900. gadam)
2009 "Visa pasaule - teātris" (risinās 1911. gadā)
2012 "Melnā pilsēta" (risinās 1914. gadā)
2015 "Planēta Ūdens" (risinās no 1902. līdz 1912. gadam)

Provinciālais detektīvs.

Maģistra piedzīvojumi (ciklā darbojas Fandorina senči un pēcteči).

2000 "Altina-tolobass" (risinās 1995. un no 1675. līdz 1676. gadam)
2002 "Ārpusklases lasīšana" (risinās 2001. un 1795. gadā)
2006 "F.M." (risinās 2006. un 1865.gadā)
2009 "Vanags un Bezdelīga" (risinās 2009. un 1702. gadā)

Žanri (ciklā darbojas Fandorina pēcteči un senči).

2005 "Bērnu grāmata" (risinās nākotnē, 2006., 1914. un no 1605. līdz 1606. gadam)
2005 "Spiegu romāns" (risinās 1941. gadā)
2005 "Fantastika" (risinās no 1980. līdz 1991. gadam)
2008 "Meklēšana" (risinās 1930. un 1812. gadā)

Nāve brālībai.