Liza Trasa
| Elizabete Trasa Elizabeth Truss | |
|---|---|
2.jpg) | |
| Apvienotās Karalistes premjerministre | |
|
Amatā 2022. gada 6. septembris — 2022. gada 25. oktobris | |
| Monarhs | |
| Priekštecis | Boriss Džonsons |
| Pēctecis | Rišī Sūneks |
| Lielbritānijas ārlietu ministre | |
|
Amata sākums 2021. gada 15. septembris | |
| Priekštecis | Dominiks Rābs |
| Apvienotās Karalistes Apakšpalātas deputāte no Dienvidrietumu Norfolkas | |
|
Amata sākums 2010. gada 6. maijs | |
| Priekštecis | Kristofers Freizers |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1975. gada 26. jūlijā Oksforda, .svg){kind=small} Apvienotā Karaliste |
| Politiskā partija | Konservatīvā partija |
| Profesija | politiķe |
| Augstskola | Mertonas koledža |
Mērija Elizabete "Liza" Trasa (angļu: Mary Elizabeth „Liz“ Truss; 1975) ir bijusī Apvienotās Karalistes Konservatīvās partijas vadītāja un premjerministre,[1] visīsāko laiku amatā pavadījusī valdības vadītāja. Bijusī Apvienotās Karalistes tieslietu ministre un lordkanclere (2016), sieviešu un līdztiesības ministre (2019) un ārlietu ministre (2021).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1975. gada 26. jūlijā Oksfordā matemātikas profesora un medmāsas ģimenē. Dzīvoja Peislijā (Skotija) un Līdsā, studēja filozofiju, politiku un ekonomiku Oksfordas Universitātes Mertona koledžā.
1996. gadā viņa sāka darboties Konservatīvajā partijā, strādāja par grāmatvedības ekonomisti uzņēmumā Shell, pēc tam Cable & Wireless. 2010. gadā viņa uzvarēja vispārējās vēlēšanās Dienvidrietumu Norfolkas vēlēšanu apgabalā.
Deivida Kamerona pirmajā kabinetā Trasa no 2012. līdz 2014. gadam bija Izglītības departamenta parlamentārā valsts sekretāra vietniece, atbildot par izglītību un bērnu aprūpi. No 2014. līdz 2016. gadam viņa bija vides, pārtikas un lauku lietu ministre. Referenduma kampaņā par dalību ES viņa aģitēja pret Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, bet pēc Breksita atbalstītāju uzvaras 2016. gada 23. jūnija referendumā viņa mainīja savu nostāju un kļuva par izstāšanās atbalstītāju.
2016. gada 14. jūlijā viņa kļuva par Terēzas Mejas valdības tieslietu ministri un lordu kancleri, 2017. gadā — par Valsts kases galveno sekretāri. Boriss Džonsons 2019. gada 24. jūlijā Trasu iecēla par starptautiskās tirdzniecības sekretāri un Tirdzniecības padomes priekšsēdētāju, bet 10. septembrī — par sieviešu un līdztiesības ministri. 2021. gada septembrī Trasu iecēla par ārlietu ministri.
Pēc tam, kad 2022. gada jūlijā Boriss Džonsons skandālu dēļ bija spiests atkāpties no amata, Konservatīvās partijas iekšienē tika izvēlēti vairāk nekā desmit kandidāti, no kuriem tika atlasīta Trasa un Rišī Sūneks. Visu partijas biedru balsojumā ar 57,4% uzvarēja L. Trasa.[1]
Pēc 44 dienām amatā, 20. oktobrī, paziņoja par atkāpšanos no amata, kļūdama par visīsāko laiku amatā pavadījušo premjerministru.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Cīņā par Lielbritānijas premjera posteni uzvarējusi līdzšinējā ārlietu ministre Liza Trasa- lsm.lv 2022. gada 5. septembrī
- ↑ «Liz Truss resigns as prime minister after 44 days». Sky News (angļu). Skatīts: 2022-10-20.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Liza Trasa.
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|