Mārgarita Tečere

Mārgarita Tečere; Margaret Thatcher
	Apvienotās Karalistes premjerministre
	Amatā; 1979. gada 4. maijs — 1990. gada 28. novembris
Monarhs	Elizabete II
Priekštecis	Džeimss Kelahans
Pēctecis	Džons Meidžors
	Opozīcijas līdere
	Amatā; 1975. gada 11. februāris — 1979. gada 4. maijs
	Konservatīvās partijas līdere
	Amatā; 1975. gada 11. februāris — 1990. gada 27. novembris
	Valsts izglītības un zinātnes sekretāre
	Amatā; 1970. gada 20. jūnijs — 1974. gada 4. marts
	Parlamenta locekle
	Amatā; 1959. gada 8. oktobris — 1992. gada 9. aprīlis
Dzimšanas dati	1925. gada 13. oktobrī; Grentema, Linkolnšīra, Apvienotā Karaliste
Miršanas dati	2013. gada 8. aprīlī (87 gadu vecumā); Londona, Apvienotā Karaliste
Apglabāts	Čelsi Kara hospitālis
Politiskā partija	Konservatīvā partija
Tēvs	Alfrēds Robertss
Māte	Beatrise Robertsa
Dzīvesbiedrs(-e)	Deniss Tečers
Bērni	Marks Tečers, Kerola Tečere
Profesija	juriste, ķīmiķe, politiķe
Augstskola	Oksfordas Universitāte
Reliģija	anglikāne (1951—2013); metodiste (1925—1951);
Paraksts

Mārgarita Hilda Tečere, baronese Tečere (angļu: Margaret Hilda Thatcher, Baroness Thatcher; dzimusi 1925. gada 13. oktobrī, mirusi 2013. gada 8. aprīlī) bija Apvienotās Karalistes politiķe un valsts amatpersona, Konservatīvās partijas līdere (1975–1990) un no 1979. līdz 1990. gadam Apvienotās Karalistes premjerministre. Viņa kļuva par pirmo sievieti šajā amatā un bija visilgāk amatā esošā 20. gadsimta Apvienotās Karalistes premjerministre,^[2]^[3] ieņemot centrālu vietu valsts politiskajā vēsturē un būtiski mainot tās politisko un ekonomisko kursu. Tečeres politiskā nozīme Apvienotajā Karalistē un starptautiskajā kontekstā saistīta ar dziļām strukturālām reformām, kas iezīmēja 20. gadsimta beigu konservatīvās politikas pārorientāciju. Viņas valdīšanas laikā tika nostiprināti brīvā tirgus principi, samazināta valsts loma saimniecībā, īstenota plaša privatizācija un ieņemta stingra pozīcija par likumdošanas un institucionālām reformām, kas ierobežoja arodbiedrību ietekmi un streiku praksi.^[4] Šo politisko un ekonomisko kursu apzīmē jēdziens tečerisms (Thatcherism),^[5] kas kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem politikas virzieniem pēckara Lielbritānijas vēsturē.

Ārpolitikā Tečere bija ievērojama Aukstā kara līdere. Viņa cieši sadarbojās ar ASV prezidentu Ronaldu Reiganu, konsekventi atbalstīja Rietumu politisko un militāro aliansi un ieņēma stingru nostāju attiecībās ar Padomju Savienību, vienlaikus uzsverot NATO nozīmi un Rietumu stratēģisko vienotību.^[6]^[7] Iesauka “Dzelzs lēdija” (Iron Lady) radās 1976. gadā Padomju Savienības presē pēc Tečeres runas, kurā viņa asi kritizēja PSRS ārpolitiku un militāro stratēģiju.^[8]^[6] Šis apzīmējums ātri guva starptautisku atpazīstamību un tika pārņemts arī Rietumos, kļūstot par simbolu viņas stingrajai, nelokāmajai un konfrontatīvajai līderībai. Laika gaitā “Dzelzs lēdijas” tēls nostiprinājās kā neatņemama Mārgaritas Tečeres publiskās identitātes daļa un viens no pazīstamākajiem politiskajiem apzīmējumiem mūsdienu vēsturē.

Agrīnā dzīve un izglītība

Mārgarita Tečere kā Mārgarita Hilda Robertsa piedzima 1925. gada 13. oktobrī Grentemā, Linkolnšīrā, Anglijā, vidusšķiras ģimenē. Viņa uzauga virs ģimenes pārtikas veikala mazpilsētas vidē. Tēvs Alfrēds Robertss bija tirgotājs (pārtikas veikala īpašnieks), metodisma sludinātājs un aktīvs vietējās pašvaldības darbinieks (aldermanis, vēlāk arī Grantemas mērs), savukārt māte Beatrise Robertsa rūpējās par ģimeni. Ģimenes audzināšanā dominēja uzsvars uz pašdisciplīnu, individuālo atbildību, darba tikumu un reliģiski pamatotām morālajām vērtībām. Šie faktori politikas un vēstures literatūrā bieži minēti kā būtiska ietekme Tečeres personības un pasaules uzskata veidošanās procesā. Izglītību Tečere ieguva vietējā meiteņu ģimnāzijā, bet 1943. gadā iestājās Oksfordas Universitātes Somervilas koledžā, kur no 1943. līdz 1947. gadā studēja ķīmiju. Studiju laikā viņa specializējās fizikālajā ķīmijā, tostarp rentgenstaru kristalogrāfijā, strādājot Dorotijas Kraufutas Hodžkinas vadībā, un absolvējot ieguva dabaszinātņu grādu. Paralēli akadēmiskajām studijām Tečere aktīvi iesaistījās studentu politiskajā dzīvē un 1946. gadā kļuva par Oksfordas Universitātes Konservatīvās asociācijas prezidenti, apliecinot agrīnu interesi par praktisko politiku.

Pēc universitātes absolvēšanas Tečere strādāja zinātniskajā un rūpniecības sektorā kā pētniecības ķīmiķe, vienlaikus uzsākot juridisko izglītību. 1954. gadā viņa tika uzņemta Anglijas barristeru kārtā Lincoln’s Inn, specializējoties nodokļu tiesībās, un vēlāk praktizēja kā barristere. Juridiskā izglītība un darbs nodokļu tiesību jomā sniedza viņai padziļinātu izpratni par valsts finansēm un fiskālo politiku, kas vēlāk izrādījās nozīmīga politiskajā karjerā. Tečeres agrīnā ideoloģiskā orientācija veidojās ģimenes sociālajā vidē un akadēmiskās pieredzes ietekmē. Jau jaunībā viņa pieņēma ekonomiskā liberālisma, brīvā tirgus un ierobežotas valsts iejaukšanās principus, vienlaikus izturoties kritiski pret sociālisma un kolektīvisma idejām. Metodistu ētikas uzsvars uz pienākumu, pašdisciplīnu un individuālu atbildību, kā arī tēva aktīvā iesaiste vietējā politikā un ģimenē notikušās politiskās diskusijas Tečere pati vēlāk raksturoja kā būtisku pamatu savas “pārliecības politikas” (politics of conviction) veidošanā, kas 20. gadsimta beigās būtiski ietekmēja Apvienotās Karalistes politisko un ekonomisko sistēmu.

Turpmākā dzīve

1959. gadā tika ievēlēta Apvienotās Karalistes parlamentā, bet 1975. gadā tika ievēlēta par Konservatīvās partijas līderi. 1979. gada parlamenta vēlēšanās Konservatīvo partija uzvarēja un Tečere kļuva par premjerministri. Vēlāk uzvarēja arī 1983. un 1987. gada vēlēšanās. Demisionēja 1990. gadā. Pirms Tečeres tikai Robertam Dženkinsonam 19. gadsimta sākumā izdevies nepārtraukti ieņemt Lielbritānijas premjera amatu ilgāku laiku.

Nākdama pie varas, Mārgarita Tečere centās mainīt valsts relatīvo ekonomisko lejupslīdi, kuru raksturoja augsta inflācija, augsts bezdarbs un stagnācija ekonomikā. Notika uzņēmumu privatizācija un realizēta finanšu sistēmas un ekonomikas deregulācija. Tika veikta darba tirgus liberalizācija, kam nikni pretojās arodbiedrības. Liberālā ekonomiskā politika ieguva nosaukumu “tečerisms”.

Tečere veica aktīvu militāru ārpolitiku, piemēram, 1983. gadā Folklendu kara laikā. Kā valsts vadītāja Tečere bija viena no redzamākajām sociālistiskā bloka un Padomju Savienības pretiniecēm, tāpēc dažkārt presē viņu dēvēja par “Dzelzs lēdiju”.^[9]^[10]^[11] 1984. gada 12. oktobrī partijas konferences laikā Braitonas viesnīcā Tečere gandrīz gāja bojā Pagaidu IRA rīkotajā atentātā.

Mirusi 2013. gada 8. aprīlī.^[1]

Atsauces

1 2 Gordon Rayner, Steven Swinford. «Margaret Thatcher dies of stroke aged 87». telegraph.co.uk. Daily Telegraph, 2013. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2026. gada 17. janvārī.
↑ «From the archives, Prime Minister's Questions: 27 November 1990». parliament.uk (angļu). UK Parliament. Skatīts: 2026. gada 17. janvārī.
↑ «Margaret Thatcher obituary». theguardian.com. The Guardian. Skatīts: 2026. gada 17. janvārī.
↑ «Margaret Thatcher - an effective Prime Minister». instituteforgovernment.org.uk. Institute for Government. Skatīts: 2026. gada 17. janvārī.
↑ «Thatcherism». oxfordreference.com (angļu). Oxford Reference. Skatīts: 2026. gada 17. janvārī.
1 2 «Margaret Thatcher». britannica.com. Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2026. gada 17. janvārī.
↑ «Cold War Alliances & Leaders». explore.britannica.com (angļu). Skatīts: 2026. gada 17. janvārī.
↑ «Margaret Thatcher 1925–2013 British Conservative stateswoman; Prime Minister, 1979–90». oxfordreference.com (angļu). Oxford Reference. Skatīts: 2026. gada 17. janvārī.
↑ Dzelzs lēdijas, espati.lv Arhivēts 2012. gada 27. decembrī, Wayback Machine vietnē. (latviski)
↑ Uz ekrāniem Latvijā «Dzelzs lēdija» Arhivēts 2012. gada 19. februārī, Wayback Machine vietnē. (latviski)
↑ «Margaret Thatcher, ‘Iron Lady’ Who Set Britain on New Course, Dies at 87». NY Times. Skatīts: 2014. gada 31. martā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mārgarita Tečere.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Margaret Thatcher Foundation (angliski)
«Lady Thatcher». Telegraph.co.uk. Skatīts: 2014. gada 31. martā. (angliski)

Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Apvienoto Karalisti saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Telegraph-1] 1 2 Gordon Rayner, Steven Swinford. «Margaret Thatcher dies of stroke aged 87». telegraph.co.uk. Daily Telegraph, 2013. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2026. gada 17. janvārī.

[2] «From the archives, Prime Minister's Questions: 27 November 1990». parliament.uk (angļu). UK Parliament. Skatīts: 2026. gada 17. janvārī.

[3] «Margaret Thatcher obituary». theguardian.com. The Guardian. Skatīts: 2026. gada 17. janvārī.

[4] «Margaret Thatcher - an effective Prime Minister». instituteforgovernment.org.uk. Institute for Government. Skatīts: 2026. gada 17. janvārī.

[5] «Thatcherism». oxfordreference.com (angļu). Oxford Reference. Skatīts: 2026. gada 17. janvārī.

[britannica.com-6] 1 2 «Margaret Thatcher». britannica.com. Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2026. gada 17. janvārī.

[7] «Cold War Alliances & Leaders». explore.britannica.com (angļu). Skatīts: 2026. gada 17. janvārī.

[8] «Margaret Thatcher 1925–2013 British Conservative stateswoman; Prime Minister, 1979–90». oxfordreference.com (angļu). Oxford Reference. Skatīts: 2026. gada 17. janvārī.

[9] Dzelzs lēdijas, espati.lv Arhivēts 2012. gada 27. decembrī, Wayback Machine vietnē. (latviski)

[10] Uz ekrāniem Latvijā «Dzelzs lēdija» Arhivēts 2012. gada 19. februārī, Wayback Machine vietnē. (latviski)

[11] «Margaret Thatcher, ‘Iron Lady’ Who Set Britain on New Course, Dies at 87». NY Times. Skatīts: 2014. gada 31. martā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]