Nikolajs Repņins

Nikolajs Repņins Никола́й Репни́н Personīgā informācija Dzimis 1734. gada 22. martā Pēterburga Miris 1801. gada 24. maijā (67 gadi) Voroncova, Maskavas guberņa Nodarbošanās virsnieks, ierēdnis

Nikolajs Repņins (krievu: Никола́й Васи́льевич Репни́н; 1734—1801) bija Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals, diplomāts un ierēdnis. No 1792. līdz 1796. gadam bija Baltijas ģenerālgubernators.

Dzīvesgājums

Dzimis 1734. gada 22. (11. pēc VS) martā kņaza Vasīlija Repņina ģimenē, viņa vectēvs Aņikita Repņins bija pirmais Krievijas karaspēka okupētās Rīgas gubernators. Jau 11 gadu vecumā (tā bija tālaika norma) iestājās Krievijas impērijas karadienestā, izglītību ieguva Vācijā un Francijā. Sakarā ar Septiņgadu kara sākumu viņu 1756. gadā atsauca uz Krieviju un viņš piedalījās visās lielākajās šī kara kaujās, 1762. gadā ieguva ģenerālmajora dienesta pakāpi.

1762. gadā jaunais ķeizars Pēteris III viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Berlīnē, bet 1763. gadā Katrīna II par sūtņa Hermaņa Kārļa fon Keizerlinga palīgu, bet pēc viņa nāves 1764. gadā par sūtni Varšavā. Tajā pašā gadā Seims par Polijas-Lietuvas valdnieku ievēlēja Krievijas atbalstīto Staņislavu Poņatovski. Poļu opozīcijas apspiešanai Repņins vairākkārt pielietoja militāru spēku, un 1769. gadā viņu atsauca no sūtņa amata.

Pēc tam piedalījās Krievu-turku karā, pēc kura beigām viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Konstantinopolē (1775—1776). Vēlāk bija Smoļenskas un Orlas vietniecību gubernators (1778—1781), pēc tam Pleskavas vietniecības gubernators (1782—1791). Krievu-turku kara (1787—1792) laikā atgriezās militārajā dienestā. Pēc kara beigām bija Rīgas ģenerālgubernators (1792—1796).

Miris 1801. gadā savā Voroncovas muižā pie Maskavas.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Džordžs Brauns	Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators 1792-1796	Pēctecis: Ludvigs Nāgels