Pāriet uz saturu

Brimmeri

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Brimeri)
Brimmeru no Jeriem (Brummer aus dem Hause Seyershof) dzimtas ģerbonis.
Brimmeru no Tammikas (Brummer aus dem Hause Tammik) dzimtas ģerbonis.

Brimmeri (vācu: Brümmer vai Brummer) ir divas dažādas vācbaltiešu dzimtas, kas 16. un 17. gadsimtā ieceļoja Livonijā un vēlāk izplatījās arī Zviedrijā un Krievijā. 1745. gadā Brimmeru dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā.

Uzvārds Brummere, Brammere (lejasvācu: "rūcējs") ir izplatīts reģionā starp Brēmeni un Rostoku. Vienas vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas (Brummer aus dem Hause Tammik) ciltstēvs bija Livonijas ordeņa vasalis Volmārs Brummers (Vollmar Brummer), kas 1529. gadā pieminēts kā Rohu (Rocht) muižas nomnieks Viruzemē tagadējā Rietumviru apriņķī. Viņa dēls iegādājās netālu esošo Tammiku muižu, kas kļuva par Brimmeru dzimtmuižu. Zviedru Igaunijas laikā dzimta sadalījās četros atzaros, kas izplatījās arī Vidzemē, Zviedrijā un Krievijā.

Otras dzimtas (Brummer aus dem Hause Seyershof) ciltstēvs bija leitnants Heinrihs Johans Brummers (Heinrich Johann Brummer, miris ap 1685). Viņa dēls Zviedrijas karaspēka dragūnu pulka kapteinis Ulrihs Johans Brummers 1704. gadā krita kaujā pret krieviem pie Narvas. Viens no viņa dēliem Ulrihs Johans iegādājās Varangu (Warrang) muižu tagadējā Jervas apriņķī, bet otrs dēls majors Engelbrehts Vilhelms (miris 1747) iemantoja Jeru muižu (Seyershof) pie Rūjienas. 1745. gadā viņš pārdeva Jeru muižu[1] un nopirka Odzienas (Odensee) muižu, kas kļuva par Brimmeru dzimtmuižu. Rūdolfs Fridrihs Adrians Brimmers (1809—1888) pasūtīja jaunas Odzienas muižas kungu mājas būvi neogotikas stilā. Viņa dēls Filips Engelbrahts Mihaels Brimmers vadīja 1905. gada revolūcijas laikā nodedzinātās ēkas daļēju atjaunošanu. Brimmeru dzimtai piederēja arī Veckalsnavas muiža (Alt-Kalzenau), ko arī nodedzināja 1905. gadā. Pēc 1920. gada zemes reformas Brimmeru dzimtu piederīgie zaudēja lielāko daļu īpašumu un līdz 1939. gada beigām atstāja Latviju un Igauniju. Freds Brimmers (1929–2013) kļuva pazīstams kā Kanādas arktisko apgabalu dabas fotogrāfs.

  1. Der Seyershof. In: Heinrich von Hagemeister, Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Band 1, Verlag Frantzen, 1836, S. 131