Kalsnavas pils

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Veckalsnavas muiža)
Jump to navigation Jump to search
Kalsnavas muižas klēts un pilsdrupas 19. gadsimta sākumā (no Pauluči albuma, 1830).

Kalsnavas muižas pils (vācu: Hof Kalzenau) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu nocietināta muižas pils Kalsnavā pie Kokneses — Cesvaines ceļa. Līdz mūsdienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pils shēma (pēc Lēvisa of Menāra)

Visticamāk, ka Kalsnavas muižas pils celta 15. gadsimta vidū, jo 1455. gadā tā pirmo reizi pieminēta Jēkaba Tīzenhauzena īpašumu sarakstā. 16. gadsimtā tā dēvēta par nocietināto Kalsnavas muižu (Hof Kalzenau).

Pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas tās pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes teritorijā, Livonijas kara laikā to 1577. gadā nopostīja Krievijas caristes karaspēks. Iespējams, ka 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Kalsnavas pils krieviski nodēvēta par Кудун.

1582. gadā poļu karalis Stefans Batorijs Kalsnavas muižu atdeva Heinriham Tīzenhauzenam, uzdodams viņam nojaukt atlikušos nocietinājumus,[1] bet 1625. gadā zviedru karalis Gustavs II Ādolfs muižu piešķīra pulkvedim J. R. Streifam fon Lauenšteinam (Johann Reinhold Streif von Lauenstein). Zviedru Vidzemes laika revīzijā 1638. gadā minēts, ka muižai pieder dzirnavas un krogs. Krievijas Impērijas ķeizariene Anna muižu 1737. gadā piešķīra feldmaršalam Pēterim Lasī, 1760. gada tā piederēja Kristeram Reinholdam fon Rennenkampfam. Pirms 1780. gada pie pilsdrupām uzcēla varenu klēti ar torni, kas attēlota zīmējumā 1830. gada Pauluči albumā.

Līdz 1920. gada zemes reformai Veckalsnavas muiža (Alt-Kalzenau) piederēja Brimmeriem, nodedzināta 1905. gada revolūcijas laikā.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalsnavas nocietinājums bija uzcelts no laukakmeņiem un aizņēma 37,5 х 20 metrus lielu laukumu. Tajā bija daudz atsevišķu telpu, no kuram lielākā aizņēma 10,65 х 12,70 metru platību.[2] Sienas bija būvētas no neapstrādātiem akmeņiem, vienīgi stūros tika lietots apstrādāts kaļķakmens.[1]

Pašreizējais stāvoklis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pils atliekas ir redzamas kā daži nelieli, zālē ieauguši akmeņu krāvumi, bijušo sienu vietā galvenokārt ir augsnes pacēlumi. Vienīgais saglabājies mūra fragments (ap 2 m augsts) atrodas Bērzaunes ielejas malā un piederējis klētij, nevis pilij. Pils vidusdaļā ir pacēlums — bijušais uz klēti uzbērtais pievedceļš. Pilsdrupas atrodas privātā teritorijā.[1]

Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]