Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā (angļu: British Mandate for Palestine, arābu: فلسطين, Filasṭīn, ivritā: (פָּלֶשְׂתִּינָה (א"י, Pālēśtīnā (EY), kur EY — Eretz Yisrael jeb "Izraēlas zeme") bija Apvienotās Karalistes pakļautībā esoša teritorija Palestīnā, kuru izveidoja pēc Pirmā pasaules kara, sadalot Osmaņu impēriju. Tā pastāvēja no 1920. līdz 1948. gadam, kad Apvienoto Nāciju Organizācija tās teritorijā lika izveidot neatkarīgu Palestīnas Valsti, Izraēlu un Jeruzalemes brīvpilsētu (corpus seperatum). Mandātteritorijas pastāvēšanas laikā to dēvēja vienkārši par Palestīnu, taču vēlāk, runājot par šo Palestīnas vēstures posmu, sāka izmantot tādus nosaukumus kā Palestīnas mandātteritorija, Palestīnas mandāts un Britu Palestīna.